Jūsu attieksme pret saviem gadiem

437

Reģ: 17.02.2015

Reiz viens cilvēks man teica: "līdz 25 g.v visi priecājas par dzimšanas dienām, pēc tam vairs nē".
Es nodomāju - kāpēc tad tā?
Tagad pašai drīz būs 26 un tiešām nepriecājos par dzimšanas dienu, pirmo gadu negribas ne organizēt, ne balli, bet ielīst zem segas.
Par laimi vismaz spogulis rāda mūžīgos 18-20...
Vai ir tāda 25 gadnieku krīze, tāpat kā 40 gadnieku?
Ir kādai kādas domas par šo?
Man draudzene nosmēja - tu uzvedies tā, it kā tev 90 paliktu... tev visa dzīve priekšā.... bet man šķiet, ka teksts "tev visa dzīve priekšā" vairāk attiecas uz gadiem 13-15...

30.06.2017 09:31 |

paranoid

3281

Reģ: 18.01.2011

Nikola
Es gribēju, bet tad parēķināju, cik sanāks visu dokumentu maiņa

01.07.2017 11:28 |

Nikola.

2290

Reģ: 19.10.2013

paranoid Kas tad tur jāmaina? Pase, vadītāja apliecība, tas skaidrs. Bet kā Zemesgrāmata, līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem? Pagaidām p.k. nemainīšu, bet kad pasei beigsies termiņš, tad redzēs, loti iespējams, ka ņemšu jauno.

01.07.2017 11:45 |

Profesore

3388

Reģ: 27.11.2012

Nesūdzos. Man tūlīt pēc 2 mēn. būs 26. Nē, nu būtu jau forši, ja mūžīgi varētu būt 22, bet tā kā tas nav iespējams, es par to neraudu īpaši. Cenšos maksimāli izbaudīt savu jaunību un realizēt sevi.
Dažreiz vecāki vai radi iegrauž ar to, ka abas manas bērnības draudzenes ir jau precējušās un ar bērniem, bet man pat vīra kandidāta nav :-D Bet man neskauž.
Dzimšanas dienas vistrakāk svinēju līdz 19 gadiem. Tad arvien pieticīgāk, bet svinu joprojām.

01.07.2017 12:05 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Es jūtīs tagad daudz foršāk nekā savos 25 :)

01.07.2017 12:09 |

KindaPsycho

610

Reģ: 04.03.2017

Dzimšanas dienas nekad tā īsti neesmu svinējusi, tikai bērnībā. Vienkārši nesaprotu, kas tur ko svinēt. Piedzimu - nu un tad? Pagaidām es par vecumu neraizējos, jo vēl neesmu veca, bet vispār man tas ir nepatīkams jautājums. Patiešām nevēlos nodzīvot līdz 70+ gadiem.

01.07.2017 12:17 |

Mis Take

5261

Reģ: 27.03.2009

Dz dienas nesvinu :D un nedomāju, cik man gadu :D trakāk ir, kad dz.diena ir mammai un tētim. Tas cipars katru gadu man uzdzen nelielu depresiju...

01.07.2017 14:59 |

Westpoint

241

Reģ: 24.08.2016

Ir, ir tā krīzīte tāda :D
16 gados - viss ir iespējams
25 gados - daudz kas ir iespējams
50 gados - kā anekdotē:
"Es visu savā dzīvē esmu sasniedzis pats"
-Jāni, tu esi bomzis
"Kā ir, tā ir"

01.07.2017 15:53 |

nerātnā

4218

Reģ: 29.01.2009

Nikola
Arī taisos mainīt personas kodu. 8)

01.07.2017 16:03 |

callmetwisted

901

Reģ: 17.03.2016

Man ir tik ļoti vienalga par vecumu.. Protams, man 22, tas varētu ietekmēt manu pasaules redzējumu un lietas man apkārt. Bet saprotu, ka cilvēki nav mūžīgi un ir lieta, kas mūs visus vieno - mēs visi kādreiz mirsim. Tāpēc savu laiku cenšos nepavadīt domājot par to, kas citiem ir un man nav manā vecumā, priecājos par to, kas man ir. Vieglāk dzīvot.
Dzimšanas dienas jau sen baigi nesvinu, tikai kūciņu nopērku, uztaisu mīļākos salātus, pasaucu draudzeni ciemos, iedzeram un tad visu vakaru smejamies. Priecājos par katru gadu, kas man tiek dots. :)

01.07.2017 16:56 |