bailes no zobārsta

Tev iešpricēs pie tā zoba, lai noņemtu sāpes, pirms kaut ko darīs. :-)

Ar šprici es nejūtu vispār, ka zobārsts tur kko darītu. :-)

Man tieši no špricēm ir bail. Esmu pieaugusi sieviete, bet ja ārsts tuvojas ar šprici (pirms dažām ned bija ibumetīns injicējams) es bēgu stūrī un kliedzu :-D
Katru reizi pēc asins analīzēm es krītu ģībonī un bez ožamā spirta es nevaru iztikt. Pēc ibumetīna injicēšanās man vispār pasaule satumsa :-D
Man pašai nāk smiekli par to, bet toreiz nelikās smieklīgi :-D
ģimenes ārsts mans teica, ka tām bailēm (no ārstiem, zobārstiem, adatām) ir psiholoģisks pamats :-)

es arī pie psihiski nelīdzsvarotajiem attiecībā pret ārstiem. šodien sāp zobs, saprotu, ka pēdējais laiks doties pie zobārsta, bet ... man tik ļoti riebjas ārsti! :-/ nav bail ne no špricēm, ne sāpēm, bet vienkārši riebjas ārsti.

Man arī ir bailes no zobārstiem, bet es eju pie savas māsīcas, uzreiz ir drošāk.

Man arī bija ĻOTI, LOTI bail no zobārsta. Tik ļoti, ka arī aizgāju tikai tad, kad bija tāda pati situācija kā tev. + Man vēl ir šausmīgas bailes no špricēm, adatām.
Bet
1. uzsmērē smērīti, pēc kuras pat nejūti, ka tev iešpricē.
2. kad zāles ir iedarbojušās, tad nejūt gandrīz neko.
3. vienīgais, kas no tā visa sagādāja diskomfortu bija ilgā mutes turēšana vaļā.
Ja godīgi - es priecājos, ka pārvarēju savas bailes. Ar nepacietību gaidu jau nākamo vizīti, jo tas nebija par 1% tik traki, kā to biju iztēlojusies savā galvā. Pirms šīs manas minētās reizes man nebija bijusi vajadzība iet pie zobārstes 10 gadus un arī tagad, kā pati zobārste teica, ja nebūtu nolūzis zoba gabaliņš, tad pietiktu tikai ar higēnistu, jo zobi kā pērles.
Ps. Un es esmu cilvēks, kuram bail pat no asins analīzēm. :'-(:-D

missfortune - paldies! nedaudz nomierināji. :-D
Visvairāk mani uztrauc tieši sāpes, jo tā vien šķiet, ka ja jau tagad tas zobs tik jūtīgs, kā tur vispār varēs pieķerties klāt neizraisot sāpes. Bet nu es centīšos paļauties uz mūsdienu metodēm, un cerams, ka nebūs tik slikti un dzīva palikšu!

Tici man, nebūs tik traki. Es visu laiku gaidīju, kad būs tas brīdis, kad sāpēs tā kā to biju iztēlojusies, bet nebija.. :D Steidz vien pie zobārsta un pēc tam būsi priecīga un pateicīga, jo tās sāpes, kurās mocies ikdienā ir krietni nepatīkamākas kā zobārsta apmeklējums.. :D

Man visi zobi ir urbti bez anestēzijas, jo vnk skolas laikā vedot pie zobārsta anestēziju nevienam nedeva. No špricēm un asinīm baidīties, sieviete tak katru mēnesi asiņo - kā var baidīties no asinīm, ja tās redz katru mēnesi. Bite iedzeļ sāpīgāk nekā tā adata rokā. Man arī likās, ka tas viss ļoti sāpēs, bet īstenībā tās sāpes ir paciešamas.

Visvairāk mani uztrauc tieši sāpes, jo tā vien šķiet, ka ja jau tagad tas zobs tik jūtīgs, kā tur vispār varēs pieķerties klāt neizraisot sāpes. Bet nu es centīšos paļauties uz mūsdienu metodēm, un cerams, ka nebūs tik slikti un dzīva palikšu!

Tāpēc jau lieto anestēziju, lai nesāp. Ja nu kaut kas, tad saki dakterei. Var gadīties, ka tā standarta, pirmā šprice, ko liek, visiem nepatīk un nepanes vienādi, bet nu tad arī nevajag klusēt, jo ir dažādi risinājumi, būs jau labi. :-)

Nav tik traki. Tev smaganā pie zoba ielaidīs anestēziju. Tev tā visa vieta -zobs, smagana kļūs nejūtīgi. Un tad jau sāpēs vairs nejutīsi vispār. Tik vien kā neomulīga sajūta, kad kāds pa muti darbojas... Veiksmi!:-)