Vieglas dzemdības

Mans viedoklis pēc 2 dzemdību pieredzēm ir tāds, ka vislabāk ir nekādi baigi tās dzemdības neidializēt , jo tad mazāka iespēja izjust vilšanos. Lai kas arī notiktu, vislabāk vienkārši to pieņemt. Es pirms abām dzemdībām dzēru gan tējas, gan veicu masāžas, gan pirms pirmajām dzemdībām devos katru dienu kā minimums 6km pastaigās. Darīju visu, lai dzemdības sāktos.
Rezultātā abas grūtniecības pārstaigātas un otrās pat ierosināja . Pirmajās dzemdībās bija jāveic liels iegriezums un otrajās bija vairāki nobrāzumi + vēl daži sarežģījumi. Es to pieņemu un pateicos vienkārši par to, ka man ir veseli bērniņus pašai viss ir labi, pārējais ir vērtīga pieredze. Jaunākajam bērniņam nav pat vēl mēnesis un es būtu gatava dzemdēt vēl vienu mazo.
Nevajag cerēt dikti uz vieglām dzemdībām, cik vienkārši ir jāprot situāciju tvert viegli :)

Ar dzemdībām neko nevar zināt. Ieteiktu iet ar atvērtu prātu - kā būs tā būs un neieciklēties uz ko konkrētu. Domu spēks organisma/ģenētikas specifiku neietekmēs.

Piekrītu Favel. Nevajag dzemdības idealizēt! Salasās visādus filozofiskus stāstiņus ap un par, un tad nu sadomājas, ka būs tik viegli un tik vienkārši kā nošķaudīties. Nē, dzemdības ir ļoti smags darbs. Ar sāpēm vai bez, ar plīsumiem vai bez - tam nav nozīmes, jo dzemdības tas ir kaut kas tāds, ko tu, tavs ķermenis un tavas smadzenes vēl nekad neesat darījuši. Un katras nākamās dzemdības ir savādākas kā iepriekšējās. Vnk sagatavojies smagam darbam un turies! Vissvarīgākais ir ne jau plīsumi, bet, lai mazulis ir sveiks un vesels, jo tas ir arī smags darbs viņam.