Esmu dilemmas priekšā. Mācos pirmajā kursā, to, kas man tiešām interesē, par ko esmu sapņojusi no bērnības un ar ko vēlos saistīt savu dzīvi. Godīgi sakot, citur nemaz sevi nevaru iedomāties. Par studijām maksāju un paralēli tām strādāju pavisam citā jomā.
Esmu ļoti mērķtiecīga, no sākuma viss šķita ideāli, patika gan skola, gan kursa biedri (jāpiemin, ka visi ir krietni vecāki par mani). Ir bijis ilgs laiks, lai sagatavotu mājas darbus, bet man sāk trūkt motivācijas to darīt, pat nezinu, kāpēc! Vienkārši šajā brīdī gribu padoties un viss! Nekas vēl nav izdarīts, jo es vienkārši to negribu!
Tas ir tikai tāds mirkļa vājums? Negribu tagad pamest studijas, nepabeidzot pat pirmo kursu un pēc tam izvēli nožēlot un visu mūžu strādāt veikalā, vai arī pēdējā kursā saprast, ka nevaru pavilkt studijas un nožēlot, ka esmu ieguldījusi tajās estos tūkstošus.
Cīnīties vai padoties?