Man liekas, ka vispār nevajag izvirzīt prioritātes - attiecības ar vīrieti vai attiecības ar bērniem, vienkārši ir abas un abas ir jākopj. Vismaz man tā liekas (man nav bērnu vēl), bet es to salīdzinu, kā ar jebkuru lietu dzīvē, kad it kā būtu jādala prioritātes, bet tomēr izvēlamies apvienot un darīt abus.
-----
Es domāju, ja cilvēks tā skaidri pasaka, ka prioritāte ir attiecības ar mīļoto, tad ir arī kaut kas jāziedo. Kas tas jūsu izpratnē būtu? Tāpēc man arī netīk dalīt šīs lietas prioritātēs, lai pēc tam nebūtu jāuzdod sev pašai jautājums - ko es novirzu otrajā plānā un kā tas izpaužas?
-----
Bet bērniem ir jāredz, kādas ir mīlošas attiecības starp mammu un tēti, tāpat arī, ja esam radījuši bērniņu, ir jāvelta sevi tam, lai izaug par labiem cilvēkiem.