Pārmācīties un pārstrādāties

Jap... pirmā reizi ne īpaši labi beidzās, bet par to te cosmo atklāti nekad nestāstīšu, protams :-D otrajā reizē - jau pieredzējušāka, tiku galā. Atradu sev hobiju, kuru bez jebkādām atrunām piekopju. Visi e-pasti var pagaidīt.. visi skolas darbi tāpat. Vajag kaut stundiņu dienā sev veltīt, nevis stresam un skriešanai. Tikai tādā veidā var saglabāt veselo saprātu un nenodegt :-) Ja interesē kā man gāja pirmajā pārdegšanas reizē, varu privāti padalīties. Varbūt uzskatīsi par pietiekami spēcīgu pieredzi, lai sevi mēģinātu pasargāt :-)

dr, esmu gatava izlasīt.:)

Es dēļ pārmācīšanās un pārstrādāšanās iedzīvojos depresijā, nevienam to nenovēlu. Es strādāju un mācījos vienlaikus, taču lielās apzinības dēļ nepārtraukti biju tādā kā nelielā stresā par to vai visu laicīgi paspēšu, taču brīvdienās tomēr centos arī mazliet pievērsties tīri atpūtai. Tas neko nedeva. Beidzu skolu un beidzot varēju atslābt, sevi iepriekš biju noskaņojusi uz tādu režīmu, ka nedod dievs vel saslimst un kaut ko iekavēt...tanī brīdī, kas beidzās skola tā atslābu, ka sākās visas problēmas...iesākumā mēnesi no vietas mani mocīja migrēnas, tas bija mans atvaļinājuma laiks, kuru pavadīju gultā, praktiski neizejot no mājas....bija miega traucējumi, izteikts nespēks, nogurums, nebija vēlēšanās darīt neko...kad sapratu, ka vairs nevaru tā dzīvot devos pie neirologa un beigu beigās nonācu pie diagnozes - depresija. Augustā sāku lietot antidepresantus un šonedēļ beidzu tos lietot. Šis periods bija ļoti smags un tas ir tikai tā īsumā. Nevienam to nenovēlu, tāpēc necentieties pārspēt pašas sevi pārstrādājoties, tas tomēr beigās neatmaksājas, jo ir jāpavada liela daļa laika pie ārstiem un lietojot zāles.

Nebeidzamas galvassāpes, visu laiku sajūta, ka kaut ko kavēju.

Tas, plus vēl bezmiegs un nespēja noturēt ēdienu iekšā - nāca ārā pa abiem galiem. Līdz mērķim bija palikuši vēl tikai 2 mēneši, bet nolēmu visu mest pie malas, ko ne brīdi nenožēloju.

Viens mans paziņa tik ļoti vēlējās ņemt māju bez kredīta, tamdēļ papildus pamatdarbam sāka strādāt haltūras. Maksāja labi tadēļ bija itkā vērts censties.
Ikdienā strādāja vidēji 12-15h un ik pa laikam kad saskrēja haltūras blieza arī pa naktīm, gulēšanai atvēlot 3-4h.
Bet visu lika pārdomāt 2 atgadījumi. Visticamāk no noguruma pazeminājās koncentrēšanās un reaģēšanas spējas kas visticamāk bija iemesls kādēļ īsā laika periodā iekļuva 2 satiksmes negadījumos, kur otrajā reizē mašīnu sasita lupatās ka nebija pat jēga vairs remontēt, labi ka pašam viss ok un neviens nesēdēja blakus jo to pusi pilnībā sadragāja.

Trauksme bija izteiktaka sajuuta. Pargaja tikai tad kad stresa avots pazuda.