Manu uzmanību pēdējā laikā piesaistījis tas, ka visapkārt saradušies pseidointelekuāļi un sabiedriskie mediji aicina viņiem izteikt savu viedokli. Piemēram, cilvēki, kas sevi dēvē par parapsihologiem, vēdiskajiem psihologiem. Protams, dzīvojam demokrātiskā valstī, katram tiesības paust savas domas, ticību, uzskatus, taču tagad jau tas tiek darīts skolās, kur bērna psihe vēl nav tik nobriedusi, lai kritiski uztvertu info. Ja manam bērnam uz skolu nāktu vēdiskais psihologs bez attiecīgas izglītības (kā zināms psihologa kvalifikāciju var iegūt studējot 6 gadus un 1 gadu ejot praksi), tad es būtu pret, jo negribu, ka manam bērnam tiek citu "reliģiskie" uzskati baroti, kas nav balstīti zinātnē. Tāpat attiecības tiek glābtas ar pseidopsihologu palīdzību. Tiem, kam ir kāds sakars ar paihoterapiju, noteikti zina, ka pāru terapija ir viens no sarežģītākajiem terapijas veidiem. Es nezinu, man tas viss šķiet tā.. tumsonīgi? Tas pats ar slaveno rīsu burciņu, kas klejo pa fb. Nu tiešām, kā var noticēt?