Gribu dzirdēt viedokļus no malas,varbūt kādus ieteikumus.
Esmu attiecībās apmēram 3 gadus ,kopā nedzīvojam,studējam.
Sākumā puisis man īsti nesimpatizēja,daudz laika ar viņu nepavadīju. Bet kaut kā tas viss aizgāja. Man bija vienalga,ja viņš ar draugiem,ğimeni,kursa biedriem brauca atpūsties. Īsti neinteresējos kur,ar ko un ko ir darījis vai cikos viņš ir bijis mājās. Man bija savi hobiji,savi draugi un labprātāk ar viņiem pavadīju laiku,nekā ar otro pusīti.
Taču tagad viss ir pilnīgi citādi. Man liekas,ka attiecībās esmu pazaudējusi sevi. Man vairs nav hobiju,nav īstu draugu,pavadītais laiks ar draugiem tāpat ir pavadīts ,domājot par viņu. Atpūšoties ar ğimeni ,vaktēju telefonu ar domu,ja nu viņš uzraksta. Visu laiku viņu pārbaudu,baidos,ka viņam varētu būt kāda cita. Katru reizi kā sastrīdamies jūtos ļoti nelaimīga un nekas nespēj mani iepriecināt. Esmu tā pieķērusies,ka ir sāpīgi,ja viņš kaut kur aizbrauc ar saviem draugiem. Puisis man tik ļoti patīk,ka sāku uzvesties slimīgi. Kā to mainīt,lai viņam nebūtu grūti to visu izturēt?
68
