Lūk, problēma, kas mani nomāc jau kādu laiku. Citu cilvēku viedoklis. Gan tuvinieku, kas būtu vairāk pašsaprotami, gan svešāku cilvēku, ne jau pilnīgu svešinieku uz ielas, bet kursabiedru un kolēģu. Ko par mani padomās, ja es izdarīšu vai pateikšu to vai ko citu? Daudzās lietās esmu tiekusies pēc citu cilvēku atzinības un akcepta, esmu sākusi pamanīt, ka pārāk bieži jautāju draudzeņu, kolēģu viedokli, pirms ko daru. Gribētos, lai beidzot man pietiek pašai ar savu viedokli, lai pēc kaut kādu sīku muļķību izdarīšanas pusi dienas nav jādomā, ko gan tie cilvēki par mani tagad domās.
Un te es vienmēr apstājos pie gribēšanas vien. Varbūt kādam ir kāds reāls padoms, ko izdarīt, lai beidzot pietiek pašai ar sevi? Lai ir vienalga, ko kurš domā, lai šī doma nemaļas pa galvu visu turpmāko dienu.
5
