Principā, piekrītu Sognare par to, ka šī fakta pārcilāšana prātā, filozofēšana par to, ko esi izdarījusi ne tā, sevis ēšana un mūžīgas aizdomas laimi nenesīs un būs tikpat (ja ne vairāk) sāpīgi. Un jā, es neuzskatu, ka tādas attiecības ir vērts glābt. Jā, tā darītu un darīju es, jo nespēju piedot, kā arī neredzēju tam jēgu, jo lieliski zinu sevi - vairs nekad nevarētu uzticēties šim cilvēkam. Par spīti tam, ka šo cilvēku mīlēju vairāk, nekā jebkuru citu vīrieti, nemaina to, ka nepiedevu un pat tādu domu neapsvēru, jo manās acīs tas ir sāpīgākais, kas var notikt attiecībās.
Ar to visu es nemudinu Tevi šķirties vai palikt. Bet izrunāties kārtīgi tomēr būtu, it īpaši, ja palikāt kopā...