Ja darbā uznāk vēlme, tad neciešos, jo zinu, ka arī citi darbā kakā un neviens uz tevi kā uz kko nenormālu neskatās. :D
Bet atceros, ka bija kauns no sākuma, kad draugs istabā gulēja, jo protams vienmēr likās, ka dzirdēs un tad man ceļojumā uznāca aizcietējumu dienas (nevarēju 4 dienas pakakāt), mocījos tādās vēdera sāpēs, biju negarstāvoklī, bet draugam neko neteicu, jo man kauns bija :D kad viņš to uzzināja, pateica, ka ir stulbi neteikt un nākamreiz, lai neklusēju. Kopš tās reizes nu jau vairs nav ko slēpt no viņa :D