Manī mājo gļēvā agnostic pozīcija, tomēr ar noslieci uz ateismu. Gļēva, jo - un šis ir galīgi subjektīvs un uz emocijām balstīs viedoklis - man vnk nešķiet, ka cilvēks ar saviem maņu orgāniem un to iespējām var aprakstīt 'objektīvo realitāti'. Smadzenes ir lieliks orgāns, tomēr cilvēka kābūtnes spējas ir limitētas, kamēr vide ap mums ir nebeidzami plaša. Šie cipari varbūt nav precīzi un referenci nemeklēšu, bet .. smadzenes ik mirkli saņem ~ 10 000 informācijas impulsu, no kuriem izvēlas analizēt ~ 4 000. Šeit arī ieslēdzas subjektivitāte attiecībā pret visu.
Nu un tādēļ, ka mēs nezinam tik ārkārtīgi daudz, esmu atmetusi kategorismu. Pasaciņām, kur precīzi aprakstīti iedomu draugi un to piedzīvojumi gan izvairos ticēt bet to, ka ir cilvēki, kas dzird savādākos dB un redz cits toņu gammās un informāciju uztver citādi, gan atstāju kā iespēju :)
Par māņticību - neticu, un tomēr šadi tādi paradumi ir tradīcija bez racionāla argumenta, drīzāk rūpju izrādīšana ne - vārdiskā veidā.