Just līdzi par to ka tavam tuvam cilvēkam ir notikusi traģēdija ir normāli.Par traģēdiju, protams. Šeit nav tāda traģēdija. Šeit ir situācija, kurā māsīcai ir notikusi neveiksme un ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, taču to nevar pielīdzināt ekstrēmi nopietnai traģēdijai, un vēl pārmest, ka māsa tagad nesēro viņas māsīcas SA dēļ.
Viņa to pavērsa tā, ka tādas lietas noteik bezman vai katru dienu.Māsai ir taisnība. Šīs lietas notiek ļoti bieži. Mums tikai ir priekšstats radīts, ka reti, jo par to nav pieņemts runāt, jo daudzi nemaz nevēlas šo žēlošanu un apsērošanu.
Par agrīno spontāno abortu uzskata grūtniecības pārtraukšanos laikā līdz 12. grūtniecības nedēļai. Diemžēl tie notiek ļoti bieži. Daudz biežāk nekā mēs to spējam pat iedomāties. Ārsti uzskata, ka šādu grūtniecības pārtraukšanos piedzīvo teju katra sieviete, kura nav izsargājusies no grūtniecības. Ne reti sieviete pat nezina, ka grūtniecība ir bijusi un tā ir agrīni pārtraukusies. Viņai var likties, ka vienkārši ir sagaidītas kārtējās mēnešreizes.
Kāpēc tā notiek?
Spontānie aborti grūtniecības sākumā mēdz notikt, ja kaut kas nav kārtībā ar augli vai ar tā implantēšanos, jeb „ieligzdošanos” dzemdē. Piemēram, auglis, iespējams, ir sācis nepareizi veidoties un tam ir kādas ģenētiskas problēmas. Tad organisms veic tādu kā „dabisku atlasi” un dzemde „izgrūž” šo augli. Tas noteikti nenozīmē, ka augļa problēmu iemesls ir vīrieša vai sievietes ģenētiskas novirzes. Vienkārši citreiz notiek tā, ka brīdī, kad notiek olšūnas apaugļošanās, kaut kas „noiet greizi” un auglis sāk attīstīties nepareizi.
Tāpat var gadīties, ka kādu hormonālu problēmu dēļ, auglim neizdodas „iegulties” dzemdē un piestiprināties. Arī tad, līdz ar asiņošanu, apaugļotā olšūna tiek izvadīta no dzemdes ārā.
paturēt mēli aiz zobiem un iztikt bez jebkādiem komentāriem
taču viņas reakcija nokaitināja un vēlreiz pārliecināja, ka viņa ir liela egosite. Viņa to pavērsa tā, ka tādas lietas noteik bezman vai katru dienu.Tava māsa noteikti nav egoiste, ņemot vērā Tevis tālāk rakstīto, viņai šī ziņa, visticamāk, salīdzinājumā ar savām problēmām, nav problēma. Un šādas lietas patiešām notiek katru dienu. Uzskatu, ka grūtniecības faktu nevajag paziņot visiem draugiem un radiem, jo grūtniecības izbeigšanās gadījumā, sāpi vēl lielāku padara šī pārmērīgā līdzi jušana.
Pēdējā laikā viņa stāsta, ka viņai ir ļoti daudz problēmu - attiecībās viss brūk un jūk, ar vecākiem ir ļoti lielā naidā kopš septembra, ar finansēm ir ļoti švaki (iepriekš dzīvoja šiki un izšķērdīgi, nedomājot par nākotni), bet lieta tāda, ka visi citi ir vainīgi, bet ne viņa.Problēma ir Tevī pašā un tavos pieņēmumos par māsu. Tu viņu uzskati par tādu kas visu var, viss sanāk un nekad nav rūpju un raižu, nespējot pieņemt, ka arī šādi cilvēki var sabrukt. Tagad, kad tavai māsai ir problēmas, tu viņu gribi aizvilkt pie psihologa?! Zini, stipriem cilvēkiem ir laba rakstura īpašība, viņi var sabrukt, zemu krist, bet piecelties pašu spēkiem (vai ar tiešām ļoti tuva cilvēka palīdzību) un sākt visu no sākuma. Tu visticamāk māsai neesi šis ļoti tuvais cilvēks.
Ko man darīt, kā viņai palīdzēt?Pasaki vienkāršu frāzi, ka esi ar mieru viņai palīdzēt, ja viņai tas nepieciešams. Un ieņemt novērotāja pozīcijas.
674
