Man kā reiz ir tieši tāda krūšu forma. Un arī rokas nav tās trenētākās - un zini, neticēsi - esmu pilnībā apmierināta ar savu ķermeni. Es pieņemu savu ķermeni ar visām iespējamām nepilnībām, jo tas ir mans un pat ja viss Cosmo forums apvienotos kopīgā sēru dziesmā par to cik sasodīti neglīta ir tāda vai citāda krūšu forma, es sevi mīlētu tikai vairāk. Kaut vai par spīti! Jo mans ķermenis var tik daudz - kustēties, ēst, dejot, cilāt svarus, apskaut, dziedāt, glaudīt, mīļot, skriet, mīlēties, iznēsāt bērnu, radīt jaunu dzīvību. Tas viss ir tik ļoti daudz un tik daudziem cilvēkiem tas nav iespējams. Mīli savu ķermeni par to, kāds tas ir, nevis ienīsti par to, kāds tas nav.
Un par vīriešim vari nesatraukties - lielākā daļa no viņiem par sieviešu ķermeņu "nepilnībām" satraucas daudz mazāk nekā pašas sievietes. Nu, ar dažiem izņēmumiem, kas novērojami šai pašā diskusijā - bet to noteikti nevajadzētu uzskatīt par vīriešu domāšanas veida etalonu :-D