Buča uz vaiga

Kā tu zini? :D
Es labprāt sveicinoties bučojos, nekas traks tas nav :D

Man nepatīk, ka kāds mani bučo. Arī ar tuviniekiem man nepatīk. Apskauties gan man patīk :-)

kāpēc man jāpatīk bučot svešiniekus? :D

Nu ar svešiniekiem man arī nepatīk apskauties. Sajūta tāda it kā otrs ielauztos manā intīmajā telpā. Kur nu vēl bučoties :-D bet nu sasveicinoties uz vaiga ir cita lieta.

Tapēc ka latvietes pamatā ir kautrīgas,bet ne visas. Ar radiniecēm vai labāk draudzenēm vienmēr sasveicinos ar buču uz vaiga/lūpām.

Pirmajā tikšanās reizē noteikti nevēlos saņemt bučas.

Man vispār nepatīk bučas no random cilvēkiem neatkarībā no dzimuma. Īstenībā pat ar tuviniekiem nē. Atceros to murgu pusgada garumā, dzīvojot Spānijā. Beigās vispār ignorēju, ja kāds līda klāt. Neko nevaru izdarīt, nepatīk

Ar pirmo reizi ieraudzītu cilvēku nez vai kāds gribēs bučoties. Ar draugiem, paziņām, utt. - pati to neinicēju, bet ja kāds grib iedot buču, prom negrūdīšu.

jo tas nav musu kultura ierasts? jau apskavieni liekas parak intima padarisana daziem.

Ja tas ir draugs (draugs parastais, ne vīrs) nevis k kāds random vīrietis, tad man tas šķiet pilnīgi normāli, ar lielu daļu draugiem tā sasveicināmies. Man tāds mīļais apskāviens, kas mums ir ar draudzenēm, piemēram, īstenībā liekas tuvāks nekā tas parastais čmok uz vaiga.
Uz abiem vaigiem gan ne ar vienu nebučojos, pietiek ar vienu. :-D

Tas nāk no ārvalstīm, tieši tapēc. Pie mums nav tā pierasts vnk, piemēram Itālija, Francijā tas ir izteiktāk. Latviešu tauta vispār ir tāda nosvērtēka, atturīgāka.

Lietišķajā vidē nav pieņemts sabučoties satiekoties, ja kāds tā dara, tas šķiet dīvaini (Spānijā un Itālijā tas skaitās ok, nu tad lai viņi tur tā arī dara :-)). Neformālā vidē arī nebūtu patīkami, ja nepazīstams vīrietis censtos bučot uz abiem vaigiem, pat uz viena :-D.
Ar tuviem cilvēkiem satiekoties ir savādāk, ir ar kuriem sabučojos uz abiem un ir ar kuriem uz viena vaiga :-)

Mani vispār kaitina, ja cilvēks, kurš man nav pietiekami tuvs, mēģina man pieskarties. Rokasspiediens sasveicinoties ir ok, bet nekādas skaušanās, kur vēl bučošanās. Es pat apskaujos tikai ar dažiem cilvēkiem.
Kāpēc nepatīk? Tāpēc, ka man tas liekas tā uzspēlēti "Paskat, cik mēs mīļi un jauki!". Teatrālisms ir viena no lietām, kas man cilvēkos kaitina, cenšos turēties no tādiem cilvēkiem pa gabalu.

Neredzu apskāvienā neko īpaši intīmu, paīk apskauties ar tiem pret kuriem izjūtu cilvēcīgas simpātijas, pat ja ieraugu to pirmo vai otro reizi.. bet iespējams, tas atkarīgs no audzināšanas, mūsu ģimenē ir pieņemts apskauties.
Buča uz vaiga - ar svešiem cilvēkiem diez vai - jo tas liekās mazliet tuvāk, bet savējiem - ir ok ;)

Kāpēc Latvijā sievietes ir atturīgas un kautrīgas un nepatīk, ja vīrietis sasveicinoties iedod nelielu buču uz abiem vaigiem?

Neliekas nekas traks, ja vien tas nenotiek uz dibena "vaigiem":-D

Man ar to cilvēku jābūt ļoti labiem draugiem vai arī ļoti tuvai saiknei jābūt, lai man kas tāds liktos pieņemams un neizraisitu riebumu.
Ja mani bučot nāktu paziņa kolēğis, tad pateiktu, censtos taktiski, ka nevēlos.
Man ir tā bijis, paziņa- sieviete, gribēja, lai es viņu bučoju uz vaiga :D protams pateicu, sorry nebūs, pagriezos un devos prom, pieļauju, ka viņai bija nepatīkami saņemt noraidījumu, bet es sev svešiniekus tik tuvu nelaižu.
Nespēju iedomāties, kas notiktu, ja man būtu jāpārvācas uz Itāliju, tur taču visiem piemīt tendence apskauties, sarunas laikā turēt roku, aiztikt otru. Man tā ir privātās telpas pārkāpšana, ielaušanās - kategoriska un rupja varu kļūt, ja kāds vai kāda to neievēro.

Man mana konforta zona ir ļoti svēta lieta. Neciešu vispār, ja svešs cilvēks man pieskaras. Neesmu es ne iedomīga, nekā tamlīdzīga, vnk man nepatīk, ja man lieki pieskaras. Ar ģimeni, draugiem tā nav, tos es apskauju, savu un drauga ģimeni arī sabučoju.
Man ļoti nepatīk pat ja sabiedriskajā transportā man svešs cilvēks speciāli pieskaras. Piemēram ejot garām tā kā uzliek roku vai pieturas.
Nesaskatu tur neko īpašu, nav kuram katram mani jāapgrāpsta.

draugus, labus paziņas neformālā vidē mēdzu sabučot satiekot.
ir arī padzīvots spānijā, neko, pieradu. holandē vispār vāks, 3 bučas :D

vispar jus te rakstat par to "privato telpu". man ta privatas telpas robeza kaut ka attalinajas kops es saku vairak celot, dzivoju Spanija un jo vairak man apkart ir internacionalu cilveku. nevaru begt no katra pieskariena un meklet tur sleptas nozimes, katrai kulturai savi paradumi. pati gan nekad pirma nebucosos un neskausos.