Iztirzāta tēma- Negribu bērnus

Villionota - es runāju par sūkstēšanos?
Te ne vienu vien reiz piemin vīrieti kā nevarīgu invalīdu. 37 temp - viss, nāves gulta. Un cosmo tie piemēri ir simtiem. Visu laiku pataisa vīriešu par invalīdiem, bet, ja kāda sieviete pasūkstas par to, ka smagi, grūti, tad dabuj tādu sūdu lavīnu, ka maz neliekas. Pirmās esat, kuras norādat, lai nečīkst, nekas traks tas nav, vai tad tev grūti, neizdomā muļķības u.t.t.

Labāk lai vīrietis pasūkstās par iesnām, nekā ignorē veselību, mans tēvs ir tāds, maz gan slimoja, bet nekad neteica, ka slikti,

Oi, jā! Protams, tā ir otra galējība, bet atceroties, ka tētis neko nesaka, kas kaiš, bet pats knapi dzīvību velk, man joprojām ir trauma - kopš bērnības dzīvoju ar tēti un man, mazam skuķim, tas tiešām joprojām palicis traumējoši :'-(. Gandrīz nomira sava vīrišķīgā ego dēļ, ejot slimam uz darbu, nesakot, kas kaiš, neko neēdot, neceļoties no gultas. Meklēju palīdzību pie kaimiņtantēm, lai izsauc ātros, aizveda uz slimnīcu un izrādījās smaga pneimonija. brrr..
Un par tiem 37, nebrinos, ka sajūta var būt ļoooti briesmīga, jo pašai tā ir, ka pie 37 nevaru galvu no spilvena atraut.
Bet par tēmu, jā, izrunājies ar savu vīrieti. Uzskatu, ka ļoti egoistiski ir uzspiest savu nevēlmi pēc bērniem.

Šis ir nedaudz ārpus apspriežamās tēmas, bet man ir skumji redzēt, ka kumu, kura strādā medicīnā, popularizē tālāk mītus par autismu un vakcīnām. :-(

Var jau būt, ka tas skaitās tikai mīts, bet arī man labi zināmai sievietei mazmeitiņa staigāja, pļāpāja savā valodiņā, bet pēc vakcinācijas smagi saslima un pārstāja runāt vispār.

Tad, ja gribas uzzināt, kas un kā, nevis "viena tante teica" - https://www.autismspeaks.org/what-autism

Vecāki bieži sasaista autismu ar vakcināciju, jo lielu daļu vakcīnu veic ap 1,5-2 gadu vecumam, un tas ir arī vecums, kad parasti diagnosticē autismu, jo bērns sāk (vai nesāk) runāt un visādi citādi aktīvi komunicēt ar apkārtējiem. Pilnīgi nezinātniski! Zinātniskie pētījumi apliecina to, ka neviena vakcīna neizraisa autismu, nav tādas tiešas korelācijas.

Man zināmajā gadījumā bērns normāli attīstījās, staigāja, pļāpāja un teica pat tādus vārdus kā mamma un "teta". Pēc vakcīnas smagi saslima un, kad izveseļojās - bērns bija kā samainīts. Varbūt vakcīna nebija vainīga pie autisma, bet pie saslimšanas noteikti, ka bija.

Mani vienmēr pārsteidz mātes, kuras visām citām bezbērnu sievietēm cenšas ieskaidrot, ka bērns ir pats svarīgākais uzdevums sievietes dzīvē un tas absolūti neko nemaina. Es tiešām nesaprotu, jums kāds tos bērnus ņem nost vai liedz dzemdēt, ka savs viedoklis tik ļoti jāuzspiež.
Par sevi pašu varu teikt, ka šobrīd noteikti nevēlos bērnus, nākotnē arī neredzu sevi ar bērniem, bet, ja teiksim pēc 30 gadītos palikt stāvoklī (vispār šķiet ļoti grūti ir iekrist, bet vienmēr jau ir tas 1%), tad es iespējams vēlreiz izvērtētu visus "par" un "pret".
Bet vispār vienu reizi šeit bija ļoti iedvesmojoša diskusija, kur dāmas stāstīja, cik lieliski ir būt mātei, taču, kad atver bēbīšu diskusiju, acis pārgriežas.. Pieaugušas sievietes apspriež un priecājās pār bērnu pampera saturu un vēmekļiem. Iespējams, ka man vienkārši ir sagadījies atvērt diskusiju neīstajā mirklī, jo nelasu visu laiku, bet vienmēr tur visām ir vienas problēmas (ar retiem izņēmumiem, protams).

kad atver bēbīšu diskusiju, acis pārgriežas.. Pieaugušas sievietes apspriež un priecājās pār bērnu pampera saturu un vēmekļiem.

Nu, redzi, cik maz pilnai laimei vajag sievietei, kurai ir bērns! Tev gan jau vajag spilgtu karjeru, aizraujošus ceļojumus, pilnīgu neatkarību un brīvību darīt visu ko vēlies, bet mēs visas savācamies un priecājamies par kakām un vēmekļiem! :D

Mani vienmēr pārsteidz mātes, kuras visām citām bezbērnu sievietēm cenšas ieskaidrot, ka bērns ir pats svarīgākais uzdevums sievietes dzīvē un tas absolūti neko nemaina.

Es, piemēram, tīri intereses pēc uzjautāju ko domās darīt vecumdienās?
Pati zinu divus nelaimīgus piemērus ar pāriem, kuri nav gribējuši bērnus, bet tagad vecumdienās neizskatās diži laimīgi. Viens radinieks nesen kā palika bez sievas un viss... sēž viens pats mājās, vazājas pa pilsētu, lasa grāmatas un tā ir visa viņa ikdiena. Nezinu, varbūt jau te kāda bezbērnu sieviete tā vietā, lai skumtu 70 gados brauks biznesa ceļojumos, bet es gan jau ravēšu dārzu un gaidīšu, kad mazbērni brauks paciemoties. :D

Man paziņās bija pāris, kam bija dēls (mīlēts, lolots). Dēls ar sievu un bērnu Austrālijā, vecāki - vieni. Kad šajā pārī vīrs nomira, sieva savos 70 palika tieši tikpat viena, kā tavs radinieks.
Bērns nav garantija tam, ka tev būs dārzs, ko ravēt un mazbērni, ko gaidīt.
Tieši tāpat man rados ir kundze BEZ bērniem, kas savos 70 auklē jau trešo māsas mazbērnu.

Es zinu, ka ir bijušas millions diskusijas, ka mūsdienās tas ir normāli negribēt bērnus.

Interesanta teorija! :-/

A ko - ir absolūti normāli negribēt bērnus. Gan mūsdienās, gan ne mūsdienās. Kontracepcijai ir tūkstošus gadu sena vēsture, galu galā.

57days, tad jau homosexualitāte arī ir normāla parādība.

57days, nu, gan jau tas ir stipri atkarīgs no audzināšanas. Es nevienu no saviem vecākiem neatstātu vecu un vienu pašu Latvijā. Gan jau ņemtu pie sevis. Cita lieta, ja vecais cilvēks nevēlas, taču vienmēr kaut ko var sadomāt. Kaut vai noalgot kopēju, kura apciemos reizi nedēļā un apdarīs visus mājas darbus.
Tik un tā, manuprāt, labāka sajūta ir tad, kad tu neesi viens kā pirksts uz šīs zemes. Kaut tālu prom, bet kaut vai reizi gadā jau nu apciemos.. kādas bildes atvedīs, uzzvanīs. Nu, ar to māsas bērnu auklēšanu - mūsu gadījumā ir tā, ka esam vienīgā cerība onkulim. Neviena cita vairs viņam nav un viņa turpmākais liktenis ir atkarīgs no mūsu labvēlības, kas protams tāda arī būs, bet ne jau visiem tā paveiksies ar radu bērniem. Tiem uz tevi var būt arī stipri nospļauties.. auklēji vai neauklēji!

:) Atkarīgs no tā, kā definējam "normāls". Pēc manas definīcijas - jā.

Normāls nozīmē pareizs. Bet te to vārdu domāju nevis tādā nozīmē, ka atkāpe no normas ir pareiza, bet tieši šīs normas atzīšanas nozīmē.

Pēc kādiem kritērijiem "pareizs"?

Es uzskatu, ka ne visiem ir jārada bērni. Ja negrib, tad nevajag un punkts un āmen. Ne visi cilvēki ir piemēroti bērnu audzināšanai. Cik daudz ir lasīts un dzirdēts, ka negribēja, ka pameta, atstāja otrai pusei, audzina, bet nemīl.
Savukārt, ja viens 100% negrib, bet otrs grib - jums nav "pa ceļam". Neuzskatu, ka cilvēkam, kas bērnus vēlas būtu jāpiekāpjas tam, kas nē. Otrādi- varbūt..maz kas domāšanā pamainās.
Ja vīrs negribētu bērnus, es pat neapsvērtu domu ar šo cilvēku palikt. Vienalga, cik tuvs būtu man. Ja nevarētu, tad cita lieta, tad paņemtu kādu atstātu bērniņu audzināšanā. Bet, ja vnk negrib...nu, nē, paldies... tā ka iesaku apsvērt...kā jūties.. varbūt tavas domas ar gadiem mainīsies, ja nē, laid to cilvēku vaļā, jo viņam nav jādzīvo ar tavām izvēlēm visu dzīvi.

Pēc kādiem kritērijiem "pareizs"?

Pēc globālas labvēlības kritērija. :)

Man šodien guļ gan smadzenes, gan humora izjūta - ko tu gribi teikt ar globālā labvēlība?