Iztirzāta tēma- Negribu bērnus

Ja pārī viens grib bērnus, bet otrs kategoriski nē, tad nedomāju, ka tur varēs laimīgi kopā novecot.
Bet tā gribēšana ir tāda neprognozējama. Man arī attieksme par šo jautājumu vienā brīdī ņēma un vienkārši izmainījās. Tā pēkšņi. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, gan no pašas sievietes rakstura, gan partnera un tā, cik droši viņa jūtas attiecībās, gan citiem "stabilitātes" faktoriem - finansiālās drošības, pozīcijas karjerā, ģimenes atbalsta utt. Un es nesaku, ka bērnus negrib tikai tās sievietes, kurām kaut kā no tā trūkst. Dažreiz tas ir rakstura un uzskatu jautājums. No otras puses - cik daudz ir 20 gadu vecu bērnu negribētāju, un cik daudz tādu ir 40 gados? Dzīvē tomēr mēdz kaut kas mainīties.
Vēl gribu piebilst to, ka vīriešiem neklātos spriedelēt un nosodīt abortus. Viegli runāt, kad pašiem tiek tā vieglākā daļa no bērna laišanas pasaulē un tad vēl daudzi to uztver kā izvēli - rūpēties pēc tam par to bērnu vai nē.

Man vienīgajai 25 gadi nešķiet "ļoti jauni"?

Priekš bērna vidējs vecums, jo kā zināms sievietes tikai līdz noteiktam laikam (parasti) var palikt stāvoklī.

Salomē, ne tev vienīgajai. 25 man arī nešķiet ļoti jauns. Ļoti jauns man asociējās ar tīņiem, 14-18 gadu veciem. Varbūt tāpēc, ka pati esmu jaunāka un es neteiktu, ka esmu ļoti jauna. :)

Es arī nesaskatu piepildījumu bērnu audzināšanā. Tas gan nebūt netraucē man būt par ļoti apmierinātu bērna īpašnieci.
Puisi gan, tomēr, vajadzētu informēt par to, ka bērnus šobrī negribi, un ka ir liela varbūtība, ka nekad arī negribēsi.

Par bērniem cilvēki mēdz pārdomāt, tāpat kā tie, kas kādreiz negribēja, var sagribēt, tieši tāpat tie, kas kādreiz gribēja, var pārgribēt. Man ir pamatoti iemesli negribēt bērnus, mans vīrietis agrāk gribēja bērnus, bet es viņam reizēm parādu uzskatāmus piemērus par to, cik dzīve ar bērnu var būt apgrūtinoša (staigāt ar minimālu apģērbu pa viesnīcas numuriņu ar vīna glāzi vs. 20min brēcošs bērns lielveikalā, kur mamma ir sarkana no kauna, bet neko nevar izdarīt), un viņš vairs negrib. Es bērnus nevēlos, tomēr, kad mēs apprecēsimies, ja es tomēr ielidošu un mans vīrietis ĻOTI gribēs bērnu un būs gatavs pats iet bērna kopšanas atvaļinājumā.... es tīri teorētiski pieņemu, ka varētu pat piekrist. Varbūt. Nesolu, bet varbūt.
Citiem vārdiem sakot - ja cilvēki tiešām ir soul mates, tad viņi var sagaidīt laimīgas vecumdienas arī ar atšķirīgiem uzskatiem, jo otram jau pielāgojas. Un domas mainās. Vīrietis, kura mūža sapnis ir bērns, un sieviete - bērnu nīdēja-ragana diez vai jebkad nodibinātu nopietnas attiecības ar kopdzīvi, ja attiecības jau ir, tad jau acīmredzot var pielāgoties.

Ja viriesi varetu palikt stavokli abortus varety veijt katra benzintanka!

Šīsdienas pērle, kurai nav nekāda pamatojuma...
Tā nav šīsdienas pērle, tā ir jau drusku bārdaina anekdote.

Tā nav šīsdienas pērle, tā ir jau drusku bārdaina anekdote.

Nu tad stereotipos balstīta bārdaina anekdote.

ja negribi bērnus, tad tā arī pasaki, cilvēkam ir jāzina taisnība, mana draudzene bija godīga, pirms kāzām vīram visu pateica un, joprojām ir kopā, jo vīrs ar šo domu samierinājies un negrib sievu zaudēt.
ja runājam par manu ģimeni, mēs ilgi bērnus negribējām un tad viss pamainījās, vīrs uz manis skatās ar mirdzošām acīm! (l)

No draugu loka.. sievietei ļoti nepatika bērni, nu ļoti.. savus galīgi negribējās.. Tad stārķis viņu piečakarēja un atnesa mazuli. Nesen piedzima otrais :) Visi laimīgi :)

Tad stārķis viņu piečakarēja

:-D:-D:-D

Ja viriesi varetu palikt stavokli abortus varety veijt katra benzintanka!

Es šo sapratu, vismaz pa savam. :D

Par bērniņa iznēsāšanu un dzemdēšanu - es pat nevaru un negribu iztēloties savādāku radīšanas procesu, ar to rēķinājos un baudīju katru minūti, ar satraukumu un dažreiz pārdzīvojumu, bet izbaudīju grūtniecību un dzemdības. Vīriešiem jāvēro tas viss no malas - kā sieviete pārvēršas par fūriju, rāpo pa sienām un plīst vai pušu un pēc tam vēl krūtis no sastrēgumiem jāatbrīvo. :-D Vīrieši, kā zināms, pat 37 grādu temperatūru pārcieš kā uz nāves gultas, kur nu vēl grūtniecības un dzemdību izciešana. Un pat ja vīriešiem tam visam būtu jāiet cauri, daba būtu pilnībā savādāk iekārtota un tad jau sanāk tāds kā būtu, ja būtu. :-D

staigāt ar minimālu apģērbu pa viesnīcas numuriņu ar vīna glāzi

Kamēr bērns neko īsti nesaprot - vari staigāt pa viesnīcas numuriņu ar vīna glāzi rokās kaut kaila. Kad kaut ko saprot, tad bērns jau nedēļu mierīgi varēs iztikt arī pie kādas no omītēm.
Protams, atkarīgs no audzināšanas un tas attiecas arī uz to, ka ne visi bērni lielveikalos ķērc un krīt gar zemi.
Un es domāju, ka iemesli tam, kāpēc vairums negrib bērnus ir bišķiņ nopietnāki

Sava daļa patiesības jau tajā benzīntanka komentārā ir... Nerunājot par bērna iznēsāšanu un dzemdēšanu, bet cik daudzi vīrieši būtu gatavi iesaldēt savu karjeru vismaz uz diviem gadiem par katru bērnu? Samierināties ar neziņu, kas īsti notiks, kad mēģinās atgriezties darba tirgū? Mazajos uzņēmumos īpašnieki vispār mēdz izturēties tā, it kā viņiem personīgi naudu no kabatas vilktu ārā, kad darbiniecei vajag iet dekrētā. Samierināties ar to "slēpto" diskrimināciju darba tirgū - ja ir izvēle, tad nepieņemt darbā sievieti reproduktīvajā vecumā, jo var aiziet dekrētā, vai nepieņemt darbā jauno māmiņu, jo nevarēs nākt uz darbu, kad bērns slimos? Kā ar to, ka partnerim daudz vieglāk aiziet no ģimenes un tu vari palikt par vientuļo vecāku, kuram jāspēj gan izaudzināt bērnu, gan nopelnīt naudu, gan atlicināt kādu laiku sev? Kaut vai grūtniecības un zīdīšanas laikā atteikties no sliktajiem ieradumiem, iegribām un spontānajām izklaidēm?
Ja uz vīriešiem tas viss attiektos, es domāju gan, ka demogrāfiskie rādītāji nebūtu nekādi dižie :D

Kad kaut ko saprot, tad bērns jau nedēļu mierīgi varēs iztikt arī pie kādas no omītēm.
Bet tak daudziem (t.sk. man) ir situācija, kad vienai omītei ir knapi pāri 40 un viņa strādā, otra, piemēram, dzīvo 250km attālumā vai negrib/atsakās pieskatīt mazbērnus.
Bet jā, protams, patiesie iemesli ir daudz dziļāki un lielā mērā sakrīt ar Elizabete. aprakstītajiem. Vismaz man.

Vīrieši, kā zināms, pat 37 grādu temperatūru pārcieš kā uz nāves gultas, kur nu vēl grūtniecības un dzemdību izciešana.

Ko tur var gribēt, viņiem nav jāsaskaras ar MR sāpēm katru mēnesi. Domāju ka vīrietim ja būtu uz vienu mēnesi jaizbauda tas diskomforts, tad vairs nebūtu tādi pīkstuļi. :D
Šie divi video mani ļoti uzjautrina. :D
https://www.youtube.com/watch?v=tciKSzVZro4
https://www.youtube.com/watch?v=b81Cr97ANrk

Vienmēr pasmaidi par tiem komentāriem: 'vīrietis varēs iet pats dekrēta utj...", ;-) māte daba tāpat visu sakartos pa savam. :-D

Villionota, smaidīt jau Tu vari, bet es reāli pazīstu 3(!) vīriešus, kas ir aizgājuši bērna kopšanas atvaļinājumā. Mātes strādā.

Apmēram tas ir tā, kā tu vari runāt pārliecinoši par kaut ko, ko nemaz nezini. Un to pat nevar izlasīt grāmatā, vai saredzēt apkartesošajos, tikai sajust pašai gaidot bērnu un sagaidot, mātes instinkts ir tikai sajūtu līmenī kas unikāls, kas ir vienreizīgi tikai pret pašas miesīgu bērnu.

Skandināvijā vīrietim pienākas tikpat garš bērna kopšanas atvaļinājums kā sievietei - pa pusgadam katram, ja nemaldos. Un tur nav nekādas briesmīgās mātes bez mātes instinktiem, vienkārši sabiedrībā citādākas ģimenes vērtības un tēva/vīrieša loma ģimenē.