Mans ieteikums - iet prom! Nav svarīgi kas tiek solīts no priekšniecības puses vai arī cik ļoti lielu potenciālu Tevī redz kolēģi - svarīgi ir tikai tas, kā pats jūties konkrētajā darba vietā un, ja skaidri zini, ka sevi tur neredzi un nemaz arī nevēlies tur būt, raksti atlūgumu. Galu galā, darbā mēs pavadām gandrīz pusi savas dzīves, tāpēc, pavadot to vietā, kurā nemaz nevēlies strādāt, tikai moki pats sevi. Kāda jēga?
Tas no manas puses daudz maz par tēmu. Ja ne par tēmu, tad, ja godīgi, nesaprotu kāda jēga te sākt ņirgāties par to, kādi viņam ir tālākie plāni, kā viņš taisās sevi uzturēt, kad aizies no šī darba vai arī par to, ka nespēj izturēt n-tās stundas kājās. Es arī, ja runa ietu par manu komforta sajūtu, ietu prom un labāk strādātu mazāk atalgotu darbu citā vietā, nekā līdz asarām mocītos ar muskuļu sāpēm, tikai tāpēc, ka citi, redz, to var izturēt, bet es, ņuņņa tāda, ne. Es saprotu, daudzām te laikam ir ļoti lielas pretenzijas pret konkrēto lietotāju, tāpēc laikam rodas bauda paņirgāties par viņa ārējo izskatu, materiālo stāvokli, dzīvesstilu un visu pārējo pie kā vēl varētu piekasīties, taču, ja godīgi, tas izskatās smieklīgi. Cilvēks prasīja padomu ko darīt, ne publisku savas dzīves iztirzāšanu.
727
