Nodevēji - cik bieži.

Ir paveicies, tādas baigās nodevības nav bijis

Pati nodota neesmu, bet puisis ir izdarījis nodevību pret savu draudzeni manis dēļ.
Mazliet offtopic, bet iespraukšos te ar savu jautājumu, vispār, kāpēc puiši tā dara? Arī šajā gadījumā ar mani, puisis sāka uzrakt mūsu iepriekšējo idilli, būdams kopā ar savu šobrīd esošo draudzeni. Lai vai tā tikai bija runāšana/flirtēšana, bet tomēr: attiecības sākas no tā brīža, kad tās sākas. Ne vēlāk, jo nevar taču pateikt, ka krāpšana ir bijusi attaisnojama, jo bijām kopā tikai mēnesi, piemēram.
Puisis nav laimīgs savās attiecībās ?! :-/

Hmm, man nav šādas pieredzes, var jau būt, ka es vienkārši par to nekad neesmu uzzinājusi, bet es attiecībās esmu par lielu atklātību un izrunāšanos, es arī vienmēr vīrietim dodu viņam nepieciešamo brīvību, tāpēc vienmēr saņemu pretī, ka tas ir labs iemesls pie manis pieturēties. Nezinu, cik tur taisnības, bet arī, ja mani kāds censtos ierobežot, man visu gribētos darīt pretēji - tāda riebīga rakstura iezīme.

Attiecību sākuma punkts ir ļoti strīdīgs jautājums, reti kurš pāris par to vienojās un var gadīties tā, ka vienam tās ir attiecības, bet otram vēl tāda viegla randiņošana (esmu pati bijusi situācijā, kur vīrietis to saprata nopietnāk, nekā es, bet vainoju to savā jaunības maksimālismā un izklaidībā).

Man situācijā viss bija, ka mani iepazīstināja kā savu meiteni.
Nē nu godīgi, varbūt esmu pārāk naiva? Jo es sāku domāt, ka man vienīgajai ir bijušas tik debīlas attiecības ar tādiem lohiem, ka mati stāvus ceļas gaisā, kad par to stāstu, šķiet, ka esmu bijusi zem lsd visu attiecību laiku, jo pieļāvusi esmu daudz ko. Piedevusi arī. Ne krāpšanu, protams. Bet citas huiņas, kad kko par manu izskatu izsakās utml.

Tāds vīrietis kā Mario Casas tajā filmā tros metros .... (tri metra nad urovnem neba) vispār eksistē? Ir vīrieši, kas ir sportiski, un arī iekšā nav viss sapuvis no egoisma?

Es nesen esmu vēl vienu reizi tikusi sāpināta no vīrieša puses, tāpēc nezinu, cik objektīvs mans viedoklis var būt, tomēr

Vai ir iespējamas vēl tīras attiecības uzbūvēt šajā gadsimtā.

mani māc ļoti, ļoti lielas šaubas par to. Mani ir daudzreiz sāpinājuši, man ir draudzenes, kuras tiek krāptas, kuras pašas krāpj, kuras ir mīļākās precētiem vīriešiem, man aizņemtie ir piedāvājuši afēras utt. Es nezinu nevienas attiecības, kurās nebūtu krāpšanas lielākā vai mazākā mērā (kādam sekss, kādam flirts bez tālākām darbībām utt.). Pat tās attiecības, kuras no malas izskatās perfekti ar smukām Instagram pāru bildēm - zinu tādus pārus, uz āru viss ir labi, iekšā tikpat lielas problēmas, cik citiem. Viens no tiem vīriešiem, kas man piedāvājis būt par mīļāko, ir viens no tiem vīriem, kuru sieva liek ntās romantiskās bildes sociālos tīklos un droši vien arī dzīvajā visām stāsta, cik viņai labs vīrs.
Protams, bez krāpšanas pastāv vēl daudzas problēmas, kuras var bojāt attiecības, morālā vai fiziskā vardarbība utt., tādus arī esmu daudz redzējusi... Tā kā jā, man diemžēl vispār nav ticības labiem stāstiem par attiecībām. :( Bet tas jau nav tikai mūsdienās, visos laikos tā ir bijis, tāda ir dzīve. Daudziem maniem vienaudžiem vecāki ir šķīrušies vai bērnības stāsti saistīti ar to, ka vecāki daudz strīdējušies, kādu laiku dzīvojuši atsevišķi vai veda uz mājām citus. Mani vecāki joprojām ir kopā, bet iepazinās viņi tad, kad abiem bija savas ģimenes, savi bērni un abi krāpa savas otrās puses.

Un, protams, es neticu tām superideālām attiecībām, par kurām te Cosmo kāda varētu runāt. Tas no sērijas, ka Cosmo visām ir 3000 eur alga uz rokas utt.

Ir vīrieši, kas ir sportiski, un arī iekšā nav viss sapuvis no egoisma?

Ahā, tad tu primāri izvēlies pēc sixpack-a nevis rakstura? Nekas, paaugsies - pāries.

57days, es negribu sev blakus vīrieti, kas sēž mājās. Nespēju. Esmu sportiska, es dievinu pārgājienus, dažādas sportiskas aktivitātes, kur vīrietis, kas ir nesportisks, vnk nespētu man pavilkt līdzi. Alus vēderi mani neinteresē. Un tas nemainīsies.

Es teikšu tā, ka kādus piecus septiņus gadus atpakaļ, es biju pavisam citā sabiedrībā, man arī bija vīrieši, kuri vēlējās krāpt savas partneres, apkārt bija paziņas un draugi, kas krāpa un tika krāpti, bet godīgi sakot es vairāk nesaprotu, kur jūs tādus cilvēkus sastopat? Dažreiz lasu cosmo un man šķiet, vai tiešām cilvēki ir gatavi samierināties ar attiecībām, kas nerada nekādu prieku? Vai arī akli ticēt kaut kādai izdomātai utopijai? Taču partneris ir jāiepazīst, un, protams, ka katram savi tarakāni, bet, ja sievietei ir elementāras spriestspējas, tad tādus vīriešus var atkost ļoti ātri. Es sliecos ticēt, ka mēs katrs atrodam to, ko esam pelnījuši (agrāk vai vēlāk).

Man attiecību ir bijis skaitliski maz. Pirmās bija jaunības ideālisma pārpilnas - no abām pusēm. Protams, nebijām blakus 24/7, tāpēc 100% apgalvot nevaru, taču esmu tuvu pilnīgai pārliecībai, ka krāpta netiku. Emocionālais klimats attiecībās bija brīnišķīgs, izšķīrāmies tāpēc, ka vīrietis uz visiem laikiem (visticamāk) pārvācās uz otru zemeslodes daļu.
Nākamajās attiecībās bijām kaislīgi, bet emocionāli sveši, pēc pāris mēnešiem izšķīrāmies.
Šobrīd esmu brīva.
Laikam visvairāk ir pārsteidzis tas, cik viegli daudzi vīrieši ļaujas kārdinājumam pēc svaigas (ar to domāju neiepazītu, nevis gados jauniņu) miesas. Esmu redzējusi gadījumus, kad eksemplārs iesēdina taksī draudzeni un pats dodas klubā spaidīt tikko sastaptu dūdiņu. Nesen kolēģis piedāvājās padarīt garos darbadienu vakarus mums abiem patīkamākus (pašam sieva un divi bērnudārza vecuma bērni).
Par draudzeņu puišiem neko nezinu, bet no tuvākajām četrām draudzenēm divas pašas aktīvi krāpj.

Nu jau gan, arī ar nelieliem alus vēderiņiem brauc pārgājienos :)
Un nē, es neuzskatu, ka cilvēks ar sixpack-u automātiski ir puveklis iekšā, ir gana daudz foršu, sportisku, gudru vīriešu.

Par draudzeņu puišiem neko nezinu, bet no tuvākajām četrām draudzenēm divas pašas aktīvi krāpj.

pag, tad kāda jēga būt attiecībās? piedod, bet Tavas draudzenes ir izcilas M

Vai ir iespējamas vēl tīras attiecības uzbūvēt šajā gadsimtā.

Jā, bet tikai ar normālām sievietēm, kuras necenšas izpētīt pasauli, neizejot no mājas.

man tie kubiciņi, ja godīgi, ir pilnīgi vienaldzīgi. Bet spēcīgu vīrieti, kas spējīgs iemaukt, ja uzbrūk, vēlos gan. BEt tagad saruna nav par to.
Interesanti stāsti. Skatos, ka sievietes nemaz, it nemaz neatpaliek no vīriešiem. Pat baisi paliek. Vai mazpilsētās notiek tas pats? KAd aizbraucu uz kādu zaļumballi, sirds parasti izkūst, redzu vīriešus, kas acis met virsū tikai savējai izredzētajai (apprecētajai dūjiņai un bērnam/iem). Rīga ir izņēmums?

Man vispār tik pretīga pēcgarša pēc pēdējām attiecībām, jūtos izmantota uz visiem 100%. Nedomāju, ka esmu maita, kas saņem kko no karmas, kā te izteicās, ka ''katrs saņem agri vai vēlu, ko pelnījis''. Jo es tādu attieksmi pret otru pusi nekad neesmu veicinājusi. Drīzāk ,kā man saka - esmu atvērta grāmata. Sūdīgi man,

No karmiskā, filozofiskā viedokļa, protams, mēs saņemam to, ko pievelkam u.c. šādas gudrības. Var teikt, ka es tam piekrītu, ticu, ka visi notikumi dzīvē mums kaut ko dod, kaut ko iemāca, ko mums vajag. Tomēr iegūstot šo mācību, mainos tikai es, mana izpratne utt, citus cilvēkus ietekmēt nevar un citi cilvēki tāpat paliek tādi paši, nodevēji, tikai es pret viņiem un šo nodevības faktu varu izturēties citādāk, neņemt tik ļoti pie sirds utt.

Par to vai iespējamas mīlošas un uzticības pilnas attiecības? Noteikti! Tiem kuriem visi draugi un draudzenes krāpēji, varu tikai ieteikt rūpīgāk izvēlēties draugus. Manā draugu lokā jau daudzu gadu garumā tādu problēmu nav.

Biju kopā ap puisi kādus piecus mēnešus, vairāk vai mazāk puisis bija iniciators attiecībām, pirmais izrādīja ļoti lielu interesi, attiecības ļoti ātri virzījās uz priekšu - vārdu sakot, viss šķita labi. Iepazināmies ārzemēs,tad kopā bijām Latvijā, iepazināmies ar vecākiem, braucām atpakaļ uz ārzemēm, dzīvojām kopā. It kā bija tā drošības sajūta, BET kaut kāds velniņš kūdīja apskatīt viņa neaizvērto draugiem.lv lapu, un jā - bija sarakstījies ar savu bijušo, nu tā uzvilkos, jo pat attiecību sākumā viņš viņai bija rakstījis, ka ilgojas , glaimojošus komentārus zem bildēm rakstīja utt. Tad nu gan es tā domāju - nu nafig tev jaunas attiecības, ja iepriekšējām vēl netiec pāri?Tad gan es jutos drausmīgi - vieni paši svešā valstī, nav kam īsti paraudāt uz pleca, nav ar ko izrunāties, bija traki. Tad pāris mēnešus vēlāk atkal kaut kas nejauks "uzpeldēja" , bet nu kaut kā visu aizmirsu, saderinājāmies, līdz man apnika visi viņa izgājieni - nepamatotās greizsirdības scēnas, dzeršanas, agresijas izpausmes, un izšķīrāmies.
Un zini - tagad atceroties, ko nācās piedzīvot, visas tās absurdās situācijas, esmu tik laimīga, ka man ir burvīgs puisis blakus, kas mani novērtē, ir tāds pretstats tam bijušajam.
Tā kā nenokar galvu, ticu, ka arī tu satiksi savi Īsto!.(l)