Nezinu, ko darīt

Pirms ej prom, izlem, ko darīsi tā vietā - studēsi ko citu, strādāsi, utt.

Tu tiešām domā, ka kāds Tev varēs pieņemt lēmumu?

Tu ta vienmer pie pirmam grutibam met plinti krumos? Ka dzivi dzivosi ja bedz un esi tik vaja? labs nenak vienmer viegli. ;-)

Amethyst, pirms met plinti krūmos, iesaku apdomāt, kāpēc tieši izvēlējies medicīnu.
Saprotu, ka gatavoties anatomijas kolokvijiem/eksāmenam utt. nav viegli.. tomēr ārsta ikdienas darbs ir salīdzinoši citādāks.. un studijās mēdz būt mazāk tīkami posmi, kuriem vajag iziet cauri, lai mērķi sasniegtu :)

Un vispar kurs tev teica ka pirmie studiju gadu bus viegli? It ipasi medikos?:-O

Es domāju, ja nesaista ir jāiet prom.
Jo, ko tas līdz ārsts, kurš nespēj paskatīties uz asinīm???

Sākot mācīties, saprotu, ka tas mani neinteresē, tāpēc ir arī grūti mācīties. Bet baidos, ja aiziešu, nožēlošu un otrādi.

es šitā 4 gadus būšu izniekojusi. ātri sapratu, ka nepatīk, bet prom negāju, jo visi teica, ka tik ātri neko nevar saprast,varbūt domas mainīsies. citu ideju arī nebija. tagad esmu tik tuvu beigām, ka iet prom būtu muļķīgi. bet papīrs būs gandrīz zemē metams, jo nepatīk man tas, ko daru

Ja nu pavisam nevelies pabeidz vismaz sogad 1 kursu, kura laika varesi izdomat ko talak darit. Ari zinasans kaut kadas busi ieguvusi un varbut pardomasi.

default, kādu jomu Tu biji izvēlējusies?

default
Var gan visu ļoti ātri saprast.
Viens ir kaut ko citu iedomāties.
Un tad ir traki, ja jāmācās piespiežoties!!!

Radinieki ļoti vēlas, lai mācos par ārstu, nezināju, kur stāties, tāpēc aizgāju uz medicīnu.

Ja esi droša, ka vēlies strādāt par mediķi, visa tā ikdiena tevi saista, tad iesaku paciest šos gadus un izvilkt. Arī man nepatika daudzi priekšmeti, kuri bija programmā, bet centos izdomāt sev visādas motivējošas lietas, lai tos nokārtotu. Tagad iestājos studēt tālāk - jau sēžu sakostiem zobiem, vēl jo grūtāk koncentrēties mācībām un apzināties, ka priekšā vēl 4 gadi, kad klausos lekcijas, kurās jau to visu zinu, esmu mācījusies. Strādāju savā jomā, zinu, ka tas ir man, bet papīru vajag šā vai tā, arī apvienot studijas ar darbu nav viegli.

Man vispār ļoti patika tas, ko studēju, bet bija priekšmeti, kuri man nepatika un nepadevās, taču tāpēc nav jāpadodas pie pirmās neveiksmes! Un es pieturos pie domas, ka visu vienmēr var iemācīties. :) Tomēr nav arī jādara kaut kas tāds, kas tev līdz sirds dziļumiem nepatīk (ja ir šādas sajūtas, var gadīties, ka savu diplomu pēc pāris gadiem varēsi pakārt uz nagliņas), BET noteikti ir jābūt plānam, ko darīt turpmāk.

Ja radinieku izvēle - ej prom tagad, mediķiem tomēr ilgi jāmācās!

Jo, ko tas līdz ārsts, kurš nespēj paskatīties uz asinīm???

Parasti jau šādi cilvēki neizvēlas medicīnu :D
Arī pirmie gadi krietni atšķiroties no pēdējiem studiju gadiem. Tāpēc ir vērts padomāt, kas tieši Tevi šajā pasākumā nesaista.. Nereti arī ir liels psiholoģisks slogs tikt galā ar studijām, bet tas nenozīmē, ka no Tevis iznāks slikts ārsts.. vai būs riebums ārstēt pacientus :)

Don Juan, aizejot prom, jāzina, kur doties tālāk. Taču pagaidām nezinu, ko vēlos studēt.(t)

cormeum
Man viens paziņa studēja medicīnu un nepabeidza.
Es piemēram, varu uz asinīm paskatīties.

Radinieki ļoti vēlas, lai mācos par ārstu, nezināju, kur stāties, tāpēc aizgāju uz medicīnu.

Manai draudzenei līdzīgs stāsts.. kā tas viss beidzās? Tagad ir talantīga jaunā daktere prestižā slimnīcā.. Un viņa nespēj vairs iztēloties savu dzīvi bez medicīnas (l)(l)

Mani vairāk saistītu ēku plānu veidošana, pasākumu organizēšana, uzņēmējvadība. Bet ir bail pamest medicīnu, ja skaidri nezinu, kur doties studēt.