Feminisms?

Robertiņ, tu jau te tikko pats siekalas spļaudams pēli feministes. Tad sanāk, ka tavas preferences ir infantilas sievietes ar neattīstītu personību? ;)

Tas jēdziens ir stipri "paplūkāts". Ja ar feminismu jūs saprotat "es varu visu pati", "es darba tirgū esmu tāda pati kā vīrietis - varu rakt, varu nerakt", un kā tās ukraiņu meitenes kailas skraida pa pilsētu, kliedzot par sieviešu tiesībām - tad nē, paldies.
Ja runa iet par elementārām cilvēka tiesībām, tad, jā, ok.

Kur te ir runa par lielākām tiesībām?

Nevis definīcijā, bet te, forumā, ka sievietei esot jāmaksā par neko.

Robertiņ, tu jau te tikko pats siekalas spļaudams pēli feministes. Tad sanāk, ka tavas preferences ir infantilas sievietes ar neattīstītu personību?

Es tikko rakstīju, ka, ja mēs feminismu saprotam ar "pārliecību, ka visiem dzimumiem pienākas vienādas politiskās, sociālās, seksuālās, intelektuālās un ekonomiskās tiesības", tad esmu pilnīgs feminists.
Savukārt manī dziļu nepatiku rada abu dzimumu cilvēki, kas vai nu mēģina uzsvērt sava dzimuma pārākumu pār pretējo, vai arī vēlas sev kādas īpašas privilēģijas, jau atkal balstoties uz savu dzimumu.

Varbūt sāksim ar feminisma definīciju (šī ir no vikipēdijas):

Feminism is a range of political movements, ideologies, and social movements that share a common goal: to define, establish, and achieve political, economic, personal, and social rights for women that are equal to those of men. This includes seeking to establish equal opportunities for women in education and employment.

Jā, es esmu feministe. Un man ir grūti iedomāties, kā saprātīga mūsdienu sieviete var tāda nebūt. Vai tiešām kāda būtu gatava nolikt savu brīvību, savu iespēju būt likuma priekšā tādam pašam cilvēkam kā vīrietim, būt finansiāli neatkarīgai, iegūt izglītību un strādāt tādu darbu, kādu vēlas? Ja pašai kaut kas no uzskaitītā nav gribēts vai vajadzīgs (kas ir pilnīgi ok), vai tad tāpēc jāapziņo, ka citām sievietēm to arī nevajag?
Latvijā es vislielāko nevienlīdzību saskatu profesionālajā jomā. Ienākumu nevienlīdzība nav mīts, tā ir reāla problēma. Viena lieta, ka sievietes izvēlas mazāk apmaksātas profesijas (bet tad atkal jautājums, kāpēc izvēlas un kāpēc maz apmaksātas ir tieši "sievišķīgās" profesijas) vai nemāk paprasīt lielāku algu profesijās, kurās var kaulēties par algas apmēru. Bet pastāv reāla diskriminācija, piemēram, kad darbā nepaņem visādi citādi atbilstošu kandidāti tāpēc, ka viņa ir sieviete tādā vecumā, kad varētu tā kā būt laiks domāt par bērniem, nu, "sāks strādāt un uzreiz aizies dekrētā" un tamlīdzīgi. Vai grib to sievieti kā darbinieku, bet darba līgumu ni un ni. Man pašai ir bijusi tāda pieredze. Kā arī sievietes ar katru bērnu zaudē pāris gadus, ko varētu veltīt karjeras izaugsmei. Jā, tā ir personīgā atbildība, bet arī sabiedrība kopumā ir ieinteresēta tajā, lai demogrāfiskie rādītāji būtu līmenī, bet to nevarēs panākt, ja pusei iedzīvotāju būs jātrīc un jādreb par to, vai varēs atļauties bērnu un vai varēs pēc tam atgriezties darba vidē un pelnīt naudu.
Vēl viena lieta, kas man Latvijas kontekstā šķiet aktuāla, ir sievietes no padomju laikiem mantotā "trīskāršā nasta" - gan jāstrādā un jāpelna nauda, gan jāuzņemas pienākumi mājās, gan bērni jaaudzina. Tāds modelis nav nekāds retums. Kas vīrietim tādā jādara, goda vārds, nezinu.
Feminismam mūsdienās ir daudz un dažādi atzari. Daži nodarbojas ar visai triviālām lietām un izceļas ar skaļiem saukļiem, kas, protams, ir medusmaize interneta portāliem un tiem, kuri meklē iemeslus, kāpēc feminisms nekam neder. Bet feminisms pievēršas arī ļoti nozīmīgām problēmām, ekonomiskajai nevienlīdzībai, sieviešu apspiešanai un pat izkropļošanai dažādās kultūrās, izglītības pieejamībai, seksuālās vardarbības mazināšanai un citiem. Var jau, protams, sekot Femen akcijām un šokēties, bet nevajag aizmirst, ka feminismam ir arī šāda seja:

Un vēl daudzas citas sejas.
Feminisms nav par īpašu, pārmērīgu privilēģiju nodrošināšanu sievietēm, bet par vienlīdzīgu iespēju radīšanu dzimumu vidū. Piesiešanās vārdam "feminisms" ir strīds par semantiku, bet vai tam ir kāda reāla nozīme? Nē.

Elizabete, par Tavu centību!

Elizabete. +++++++++ un vēl daudz plusu.
Es uzskatu tieši tāpat.

Es īsti vēl neesmu sapratusi savu nostāju šajā jautājumā. Ideju es saprotu un atbalstu, bet tajā pašā laikā vai es gribētu pelnīt tik pat cik mans vīrietis? Vai es gribētu dalīt mūsu izmaksas uz pusēm, jo esam vienlīdzīgi? Atbilde ir, ka nē, līdz ar to nevaru teikt, ka esmu feministe.

Es īsti vēl neesmu sapratusi savu nostāju šajā jautājumā. Ideju es saprotu un atbalstu, bet tajā pašā laikā vai es gribētu pelnīt tik pat cik mans vīrietis? Vai es gribētu dalīt mūsu izmaksas uz pusēm, jo esam vienlīdzīgi? Atbilde ir, ka nē, līdz ar to nevaru teikt, ka esmu feministe.

chérr, vai, tavuprāt, feminisms nozīmē, ka sievietei ir obligāti jāpelna tikpat cik vīrietim? Vai varbūt tomēr to, ka ir jābūt tādai iespējai, kuru sieviete var izmantot vai neizmantot?
Problēma šajā jautājumā rodas tāpēc, ka cilvēki izgudro paši savu feminisma definīciju, tik brīvu, ka sauc par "feminismu" vienkārši to, ko vēlas tā saukt. Rezultātā feminisms kļūst par kaut kādu mītisko bubuli, kurš dara sliktas lietas un ir vainojams pie visām pasaules problēmām, piemēram, izrādās, ka sporta stundu normatīvus izgudrojušas tieši feministes, un tad vēl ļaunās skolotājas-feministes atļauj meitenēm pumpēties uz celīšiem. Savukārt, piemēram, Malala Yousafzai nav "īsta" feministe, jo īstās ir tieši tās sliktās, agresīvās, radikālās.
Par feminisma izpostītajām Ziemeļvalstīm - ir nācies padzīvot gan Zviedrijā, gan Somijā. Katram jau laikam novērojumi atšķiras, bet neredzēju tur neko šokējošu. Jā, ir tur savādāk kā šeit. Jā, sievietes, kuras ir pietiekami fiziski spēcīgas, mēdz arī pārbīdīt dīvānus, nesaucot vīriešus palīgā. Jā, ir vīrieši, kuri nespēj justies vīrišķīgi un ir gatavi pirkt līgavas no Taizemes vai Krievijas. Tomēr lielākā daļa spēj normāli iekļauties sabiedrībā, dzīvo normāli, un nekā tāda dramatiska tur nav.

Nelasīju visu diskusiju, bet vienreiz Zviedrijā saskaros ar situāciju, ka sieviete iesita pliķi nepazīstamam vīrietim, jo viņš viņai veikalā attaisīja durvis, pēc tam nolamājot, lai neuzdrošinās izrādīt pārākumu un viņu uzskatīt par vājāku un ko "siltāku". Skandināvijas valstīs tiešām valda izteikts feminisms, un tur mūsu izpratnes džentelmeņi nav cieņā - sievietes i pašas visu stiepj, i dara darbus, kas šķistu sievietēm nepiemēroti.

Viena lieta, ka sievietes izvēlas mazāk apmaksātas profesijas (bet tad atkal jautājums, kāpēc izvēlas un kāpēc maz apmaksātas ir tieši "sievišķīgās" profesijas) vai nemāk paprasīt lielāku algu profesijās, kurās var kaulēties par algas apmēru.

Latvijas ekonomika vispār ir ačgārna un nekam nederīga. Kaut kāda slima interpretācija kapitālismam. Sievietes pēc dabas (tas, ka ir izņēmumi nemaina fakta būtību) ir gādīgas un rūpējas par citu labklājību, tāpēc retāk konkurē ar kolēģiem, bet vēlas būt draudzīgās attiecībās. Tas nav nekas slikts, bet tas nepalīdz konkurēt darbā ar citiem kolēģiem.
Sievietēm priekšniecēm mēdz biežāk būt mīlulīši vai tie, kas viņai kaut ko izdarījuši ne pa prātam un rezultātā emocionalitātē tiek vainotas visas sievietes, lai gan piemēram, ja pēkšņi šiem vīriešiem būtu jāstrādā ar vīriešu kārtas pārstāvi no siltākām zemēm (Spānijas, Itālijas...), latviešu sievietes sāktu šķist kā miera iemiesojums :-D

Jā, tā ir personīgā atbildība, bet arī sabiedrība kopumā ir ieinteresēta tajā, lai demogrāfiskie rādītāji būtu līmenī, bet to nevarēs panākt, ja pusei iedzīvotāju būs jātrīc un jādreb par to, vai varēs atļauties bērnu un vai varēs pēc tam atgriezties darba vidē un pelnīt naudu.

Tā jau ir sabiedrības problēma, kur nedomā par nākotni un neiedomājas, ka šie bērni būs nākotnes ārsti, skolotāji, galu galā, nodokļu maksātāji. Viņi neapzinās, ka nākotne viņiem vajadzēs šos nodokļu maksātājus (t)
Feminisms kā ideja ir laba, bet tas nav saistāms ar šīm bailēm tikt nosauktam par rasistu, ja kritizēsi šos cilvēkus, kas tagad valda Eiropā. Realitāte ir tāda, kāda tā ir - visvairāk netaisnības pret sievietēm ir valstīs, kur reliģija kontrolē cilvēku uztveri (islams tuvajos austrumos, kristietība amerikā - ar to es domāju kontinentu - Dienvidamerikā patēva izvarotai tīnei neļaus taisīt abortu, jo baznīca to nepieļauj un vairāk cietīs ārsts, kas to izdarīs, nevis pedofils izvarotājs).
Bet vienlaikus Lielbritānijā un Francijā vīrieši, kas veic honor killing, pārdod savas meitas verdzībā (viņu izpratnē - laulībā), izmanto meitas, lai visādus deģenerātus dabūtu uz Eiropu, kropļo viņas - netiek sodīti. Tas pats notiek Austrālijā, Kanādā.. Lūk par šīm sievietēm ir jācīnās, bet kāpēc rietumu feministes to nedara? Jo baidās tikt uzskatītas par rasistēm? Vai šīs bailes ir šo meiteņu ciešanu vērtas? Eiropai diemžēl nāksies izvēlēties - reliģijas brīvība vai cilvēktiesības.

Daudzi plusiņi Elizabetei.
Vispār ne gluži par tēmu - gribu izteikt Elizabetei komplimentu par spēju vienmēr inteliğentā veidā diskutēt un paust savu argumentus, no kā daudzām derētu pamācīties. Bieži vien pat, ja paustā doma ir visnotaļ precīza, taču, ja tā ir izteikta atbaidoši agresīvā formā, neaiziet līdz pretējai pusei un izraisa negatīvu pretreakciju, jo ir, piemēram, atšķirība starp " paklau, tu kļūdies, jo.." un argumentāciju, kas sākas stilā " vairums esat muļķes, nevienu grāmatu neesat lasījušas...". Tāpēc bieži vien sapratīga argumentācija netiek sadzirdēta atbaidošas agresijas un augstprātības dēļ.

Rowan - Protams, ka nē. Tas ir tikai viens no aspektiem ko feministes atbalsta - vienlīdzību algas jautājumā. Bet kā tas ir izmantot vai neizmantot? Īsti neizprotu. Teiksim abi izvēlas līdzīgas profesijas, bet sieviete saka darba devējam, lai nedod tik lielu algu?

Jā, es esmu feministe. Un man ir grūti iedomāties, kā saprātīga mūsdienu sieviete var tāda nebūt.

Arī es esmu feminists, jo manā izpratnē abi dzimumi ir pilnīgi vienlīdzīgi.

Viena lieta, ka sievietes izvēlas mazāk apmaksātas profesijas (bet tad atkal jautājums, kāpēc izvēlas un kāpēc maz apmaksātas ir tieši "sievišķīgās" profesijas)

Pieņemu, ka vairums no viņām ir pārāk slinkas, vienaldzīgas un ar vāji apgūtiem eksaktajiem priekšmetiem vidusskolā.

... vai nemāk paprasīt lielāku algu profesijās, kurās var kaulēties par algas apmēru.

Tas ir joks? Manuprāt, lai nu kā, bet tukšu, nepamatotu ambīciju "cacām" netrūkst.

Bet pastāv reāla diskriminācija, piemēram, kad darbā nepaņem visādi citādi atbilstošu kandidāti tāpēc, ka viņa ir sieviete tādā vecumā, kad varētu tā kā būt laiks domāt par bērniem, nu, "sāks strādāt un uzreiz aizies dekrētā" un tamlīdzīgi. Vai grib to sievieti kā darbinieku, bet darba līgumu ni un ni.

Arī es nevēlētos sev darbinieku, kurš pēc dažiem mēnešiem paziņo par grūtniecību un dodas pirmsdzemdību atvaļinājumā, bet pēc tam gadiem ilgi bauda bērna kopšanas atvaļinājumu. Ja visas darbinieces būtu ar tādu attieksmi (http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/265118-francijas_ministre_izpelnas_kritiku_par_tuliteju_atgriesanos_darba_pec_berna_piedzimsanas), tad neviens neizvairītos no darbiniecēm reproduktīvā vecumā.
Patiesībā jautājums ir filozofiskāks, jo nevienai sievietei pret savu gribu grūtniecība neiestājas - tā ir sievietes apzināta izvēle. Nu, tad sievietei jārēķinās, ka šī izvēle var ietekmēt viņas karjeru. Šeit neredzu nekādu diskrimināciju, jo kādreiz bieži arī bērnu tēvi izvēlējās kopt bērnus (varat iedomāties, kādu ekonomisku iemelsu dēļ). Lieki piebilst, ka darba devēji nebija sajūsmā arī par šādiem vīriešu dzimuma darbiniekiem.

Vēl viena lieta, kas man Latvijas kontekstā šķiet aktuāla, ir sievietes no padomju laikiem mantotā "trīskāršā nasta" - gan jāstrādā un jāpelna nauda, gan jāuzņemas pienākumi mājās, gan bērni jaaudzina.

Piekrītu, ka agrāk tas bija aktuāli, taču mūsdienās vairums sieviešu - vismaz manā skatījumā - neprot pat labu cepeti pagatavot, nemaz nerunājot par mazuļu autiņu mazgāšanu vai zeķu adīšanu. Nē, nē, vairums šīs paaudzes (mūsdienu divedesmitgadnieces) sieviešu tikai zina kaut ko par ezotērisku, "dzīvesstilu" un apģērbu pirkšanu. Protams, šīs infantilās būtnes visu laiku īd, ka viņām dzīve esot tik smaga, pie visa vainīgs vēl pirms viņu dzimšanas zudušais padomju režīms u.tml.
Arī vīrieši nav "labāki", bet tā ir saruna citai diskusijai.

Daži nodarbojas ar visai triviālām lietām un izceļas ar skaļiem saukļiem, kas, protams, ir medusmaize interneta portāliem un tiem, kuri meklē iemeslus, kāpēc feminisms nekam neder. Bet feminisms pievēršas arī ļoti nozīmīgām problēmām, ekonomiskajai nevienlīdzībai, sieviešu apspiešanai un pat izkropļošanai dažādās kultūrās, izglītības pieejamībai, seksuālās vardarbības mazināšanai un citiem.

Tad jāvienojas, ko saprotam ar jēdzienu "feminisms" - uzskatu sistēmu par cilvēku vienlīdzību vai dažu marginālu "sieviešu" klaigāšanu par to, ka noteikti higiēnas piederumi, piemēram, paketes un tamponi, esot šovinistisko vīriešu izgudrojums, lai apspiestu sievietes, jo patiesībā īsta feministe lepojas ar savām menstruālajām asinīm - par šo es "netroļļoju"; visā nopietnībā pirms laika pastāvēja šāda kustība.

Arī es nevēlētos sev darbinieku, kurš pēc dažiem mēnešiem paziņo par grūtniecību un dodas pirmsdzemdību atvaļinājumā, bet pēc tam gadiem ilgi bauda bērna kopšanas atvaļinājumu.

Es nekomentēšu tavu nevēlēšanos pieņemt šādu darbinieci, bet es pati saskāros ar situāciju, kur darbu ieguva vīrietis tikai tāpēc, ka viņš jau bērnu nedzemdēs tuvākajā laikā (mani pārsteidza arī tik liela atklātība, ņemot vērā, ka uzņēmums darbojas tieslietu nozarē, bet stāsts nav par to). Jāpiemin, ka šeit es esmu divus gadus vēlāk un bērni nav pat tuvākajā plānā un es pieņemu, ka iespējams atteikums bija labākais, ko šī kompānija man varēja sniegt, bet fakts, ka mans dzimums un vecums tiek saistīts ar bērnu dzemdēšanu, neatkarīgi no maniem plāniem un vēlmēm, nav godīgs.

Rowan - Protams, ka nē. Tas ir tikai viens no aspektiem ko feministes atbalsta - vienlīdzību algas jautājumā. Bet kā tas ir izmantot vai neizmantot? Īsti neizprotu. Teiksim abi izvēlas līdzīgas profesijas, bet sieviete saka darba devējam, lai nedod tik lielu algu?

Tieši tā, ja tu, kā saki, nevēlies pelnīt tikpat daudz kā tavs vīrietis, tu vari palūgt mazāku algu vai izvēlēties zemāk atalgotu amatu. Vai tu vēlētos, lai sievietēm nav tiesību saņemt algu, kas ir lielāka kā tavam vīrietim, jo tu personīgi to nevēlies? Šķiet visai neloģiski, laikam īsti nesaprotu, ko domāji ar to pirmo komentāru.

Patiesībā jautājums ir filozofiskāks, jo nevienai sievietei pret savu gribu grūtniecība neiestājas - tā ir sievietes apzināta izvēle. Nu, tad sievietei jārēķinās, ka šī izvēle var ietekmēt viņas karjeru.

Runa ir par to, ka daļa darba devēju nevēlas pieņemt darbā sievieti reproduktīvajā vecumā, jo baidās, ja viņa paliks stāvoklī. Labāk pieņems darbā vīrieti, jo vīrietis neies dekrētā. Varbūt šī sievietes bērnus nevēlas un nekad nevēlēsies, bet kāroto amatu nedabūs, jo viņai ir dzemde. Taisnīgi?

vispār esmu šokā par to, ka var uzrakstīt :

Vēlētos, lai visas sievietes, kas sevi neuzskata par feministēm, atsakās no savām tiesībām

Kaut kas šausmīgs!! Es sevi nevaru saukt par feministi, jo es tāda neesmu, es ikdienā par to neinteresējos, bet arī šāds teksts man kārtējo reizi neliek domāt neko labu par feminisma piekritējām. Ja jau feminisms iestājas par sieviešu tiesībām, tad kā kaut ko tādu var rakstīt, tikai tādēļ, ka ir sievietes mūsdienās, kas sevi nedēvē tieši par feminismtēm. Tad jau jāsāk domāt, ka feminisms ir nevis par visu sieviešu tiesībām, bet tikai par to, kuras piekrīt feminisma idejai. Vai tad man kā sievietei nav tiesību sevi nesaukt par feministi un pašai izvēlēties kā dzīvot??? Un savu ikdienu dzīvot kā parastam brīvam cilvēkam, kuram principā nav nekādu aizspriedumu ne pret ko? Tad sievietei agrāk bija jādzīvo kā vīrietis liek, bet tagad kā feminisms māca un ja nepiekrīti un nedēvē sevi par feministi, tad nekādu tiesību tev nepienākas?
Un so.so, es neatbilstu tavam aprakstam par 21.gs "es neesmu feministe", bet ja es sevi oficiāli nedēvēju par feministi, tas uzreiz nozīmē, ka tev būtu reāli grūti, piemēram, ar mani komunicēt? Zini, es un mana ikdiena un ģimenes dzīve atbilst tam kā tu apraksti 21.gs feministi, bet es to uzskatu par parastu un normālu mūsdienu dzīvi un neiespringstu uz cilvēku iedalījumu pēc dzimumiem un to, cik šodien es vairāk kaut ko izdarīju vai arī cik eiro vairāk šomēness mans vīrs pienesa mūsu budžetam.
Lasot šo diskusiju, kārtējo reizi priecājos, ka es savā dzīvē esmu brīva no visādiem ierobežojošiem uzskatiem un piederības pie kādas reliģijas vai kustības. Nejūtos, ka mani šobrīd Latvijā kādam būtu "jāglābj", ja runāju tieši konkrēti par sevi, nezinu, varbūt citas jūtās citādāk. Tiešām, lai sirdī pārliecinātas feministes pievēršas musulmaņu valstīm un aktīvi darbojas tur, pasaulē vēl taču ir tik daudz vietas, kur sieviešu tiesības ir sāpīgs jautājums.
Un jā, esmu pateicīga, ka man kā sievietei ir tiesības, bet tādēļ es netaisos sevi saukt par feministi, jo es tā nejūtos un neko man nevar padarīt.

Nelasīju visu diskusiju, bet vienreiz Zviedrijā saskaros ar situāciju, ka sieviete iesita pliķi nepazīstamam vīrietim, jo viņš viņai veikalā attaisīja durvis, pēc tam nolamājot, lai neuzdrošinās izrādīt pārākumu un viņu uzskatīt par vājāku un ko "siltāku". Skandināvijas valstīs tiešām valda izteikts feminisms, un tur mūsu izpratnes džentelmeņi nav cieņā - sievietes i pašas visu stiepj, i dara darbus, kas šķistu sievietēm nepiemēroti.

Vai tas vīrietis pēc šī gājiena nodrošināja viņai viņas vēlmi pēc vienlīdzības, rīkodamies tā kā gadījumā, ja būtu saņēmis pliķi no cita vīrieša? Tobiš ar kulaku iebraucot viņai degunā un pēc tam vēl nostaigājis ar kājām? (t)
Šis konkrētais gadījums parāda, cik idiotiskas ir šādas feministes. Pat ja viņu aizskāra viņa uzskats, ka sievietes ir "vājas", tas nenozīmē, ka viņa var pacelt roku pret otru cilvēku.
Normāla feministe būtu pateikusi paldies, pieturējusi durvis viņam un pateikusi, lai iet pirmais...

Tātad feminisms pēc definīcijas ir dzimumu vienlīdzība. Tik tālu jau viss ir forši, bet man ir jautājumi.
1. Dzimumu dalīšana, kad cilvēks tiek pieņemts darbā, jo sieviete ir reproduktīvajā vecumā. Kā feminisms var izmainīt to, ka tevi pieņem darbā? Būs kaut kāds sodsno valsts, vai līgums, ka tu nedrīksti dzemdēt tik un tik ilgi? Kā vispār var mainīt, cilvēka domas, ja viņam pirmajā vietā ir bizness, peļņa?
2. Mani samulsināja daži komentāri, kaut vai par to sievieti, kas iecirta pliķi. Visu laiku domāju, ja man būs dēls,tad noteikti mācīšu pieklājības normas. Arī par cieņu pret meitenēm, paņemt no viņas kaut ko smagāku, atvērt durvis... Tajā pašā laikā mācīšu arī to, ka, ja tev sit tad dod pretī. Reāli, kā un kas nākamajam vīrietim jāieaudzina, lai viņš tiktu uzskatīts par īstu vīrieti un nenostādītu sevi muļķa lomā?

Sieviete strādājot tajā pašā amatā saņem tādu pašu algu kā vīrietis. Punkts.
Visa pārējā īdēšana par to, ka kāds negrib jūs ņemt darbā, jo jums ir dzemde ir tāda pati īdēšana kā LV, ka viņš nevar izpildīt vīriešiem domātos normatīvus. Darba devēji nav tikai vīrieši. pieņemot darbā ir tikai viens kritērijs - kādu labumu jūs spēsiet dot darba devējam. Ir darbi, kas vairāk piemēroti sievietēm un ir darbi, kas ir vairāk piemēroti vīriešiem, tieši dēļ katram dzimumam raksturīgajām fiziskajām un emocionālajām īpašībām. Sievietes un vīrieši nav VIENĀDI un nebūs, un prasīt, lai darba devējs cieš zaudējumus (negūst maksimālos ieņēmumus) tikai tāpēc, lai ievērotu mistisku vēlmi pieņemt darbā vienādu skaitu vīriešu un sieviešu ir absurdi.