Es parasti metu ārā, bet nu tās lietas lielākoties ir novalkātas, neatceros, kad kautkas būtu saplīsis esot nesen nopirkts. Ja būtu kas vērtīgs, vēl pavisam jauns, labotu. Bet nu ne gluži tā, ka 20 den zeķubikses lāpītu.
Par laukiem- nu man arī laukos cilvēkiem ir i kūts, i cūka, i viss, kas piederas īstiem laukiem- saki, ko gribi, mana pieredze ir tāda, ka tur vēl vairāk par lietām rūpējas, tieši tāpēc, ka jā, nav izšķērdīgi, bet neviens nestaigā caurās drēbēs- viss smuks, tīrs, kārtīgs, lai arī pirkts par ne lielām naudām. Protams, cilvēki dažādi, bet es piekrītu tam, ka visticamāk, tu tās īstas domas par tām 15gadīgajām, saplēstajām drēbēm nezini, un jūties kā baigais labdaris. Vismaz te tādu mētā. Malacis. :D
Neviens te nesmejas par taviem radiem, arī ja viņi staigā caurās drēbēs, bet ar tevi, kurš mētā baido varoni, atdodot savas lupatas.
(interesanti, es tikšu nolamāta ar tādiem pašiem vārdiem, vai ko jaunu izdomās?) :D