"Svešs" bērns un attiecības

Ir tā bijis un nav traucējis.

Nav tā bijis, bet domāju, ka netraucētu.

Nav bijis, noteikti traucētu.

atkarībā no bērna vecuma! ja galīgi maziņš, varbūt arī traucētu, ja normāli pats ejošs un domājošs, tad it kā būtu ok!

Man vakar panesās diskusija ar draudzeni par šo tēmu, jo viņa norādīja, ka ir iepazinusies ar vīrieti kam ir bērns. Viņa pateica, ka vīrietis viņai ļoti patīk, bet attiecības neveidos, jo viņam ir bērns un regulāri jātiekas būs ar bērna māti. Otra draudzene norādīja (senāk), ka bija attiecībās ar vīrieti, kam arī ir bērns, un, ka nekad vairs ar tādu nesatiksies ;)

Neesmu bijusi, traucētu, ja vien bērnam nebūtu jau 18+ un tas nedzīvotu atsevišķi un ar tēvu tiktos pāris reizes mēnesī.

Man netraucētu. Tomēr uzskatu, ka tas ir normāli, ja cilvēks nolemj neveidot attiecības šāda iemesla dēļ. Tas ir krietni labāk nekā būt kopā un mēģināt 2. pusīti atsvešināt no bērna vai ar viņu konkurēt..

Man nebūtu nekādu iebildumu, ja bērns/bērni dzīvotu kopā ar tēvu.

Netrauceetu, vienigais, kas varetu buut nepatiikami, ka viņš kontaktetos ar savu ex. Īpaši, ja sii vel vinam uzbaaztos, visaadus tračus taisiitu, kasiitos pie mazakaa siikuma, čakaretu nervus.
Piem., ja berna maate butu atteikusies no mazaa un viirietis ruupetos viens, tad galiigi netraucetu.

kas varetu buut nepatiikami, ka viņš kontaktetos ar savu ex. Īpaši, ja sii vel vinam uzbaaztos, visaadus tračus taisiitu, kasiitos pie mazakaa siikuma, čakaretu nervus

pirmā draudzene, kurai vīrietis patīk, bet neveidos attiecības, zina, ka viņam bijusī draudzene visu laiku sūta sms un aicina ciemos. Raksta tādus tekstus - tu jau mani negribi, bet bērna dēļ vajag būt kopā, utml., atbrauc un paliec pa nakti. Mani laikam arī tas traucētu.

Esmu šādās attiecībās un jāatzīst, ka brīžiem tā ir problēma. Jo īpaši mūsu situācijā, kad bērns ar savu mammu dzīvo lidojuma attālumā, tad nu vīrietis tur pavada 2 nedēļas nogales mēnesī. Bet nu cenšos nebūt egoistiska (šad tad neizdodas :D ) un sadzīvot ar to, galu galā mazais jau nav vainīgs, ka tā dzīvē sanācis. Otrreiz gan diez vai šādās attiecībās ielaistos :D

Netraucētu, ja otrā pusīte pats saprastu, ka viņa bērns ir viņa darīšana un mani šī bērna audzināšanā nemēģinātu iesaistīt.

No bērna vecuma atkarīgs, pusaudzis netraucētu, bērnudārznieks gan traucētu.

Domājot globāli - netraucētu. Bet, iespejams, traucētu apkārtējie apstākļi, kuri izriet (ja izret), no bērna. Greizsirdīga bērna māte, sliktas attiecības ar vīrieša bērnu, ja dzīvojam kopā (ja nevelas mani pieņemt kā tēva dzīvesbiedru) un tamlīdzīgi ietekmējošie faktori. Bet, ja viss ir uz pozitīvas nots, noteikti bērns netraucētu.

Netraucētu.

tu jau mani negribi, bet bērna dēļ vajag būt kopā, utml., atbrauc un paliec pa nakti. Mani laikam arī tas traucētu.

Var just sāpes un rūgtumu no bērna māmiņas puses.. :(
Tomēr bērns var nakšņot arī pie tēva :)

Turklāt ir arī svarīgi, lai izveidojas labas attiecības ar mīļotā cilvēka atvasi, kas ne vienmēr ir tik vienkārši :)

Biju tādās attiecībās gadu. Bērns netraucēja, bet bērna māte gan izpaudās visādi..

Traucètu. Neveidotu attiecības ar tàdu vīrieti.

Man noteikti traucētu, īpaši, ja bērns ir mazs - zem 10 gadiem. Es jau tā neesmu sajūsmā par bērniem un ja vēl manam vīrietim būtu bērns no citas - nu nē, nekādā gadījumā. Bērna māte arī droši vien regulāri gribētu satikt bijušo, bet tas ir saprotams, man arī nepatiktu, ja kāda satiktos ar manu bērnu un viņa tēvu.
Vienīgais izņēmums būtu, ja vīrietim būtu virs 40 gadiem un attiecīgi arī bērns būtu pieaudzis. Tad vēl varētu to pieņemt.