Kādas ir jūsu attiecības ar mammu? Esat draudzenes? Esat neitrālās attiecībās? Varbūt sākas kaški, kad vien satiekaties? Vai attiecības laika gaitā mainījušās? Vai esat tās kaut kā centušās uzlabot?
Man ir tā, ka attiecības ar mammu ir neitrālas, visai atsvešinātas, sarunas par tādiem vispārīgiem tematiem, no sērijas "kāds ārā laiks". Mani tas neapmierina, gribētos, lai tās kļūtu tuvākas, bet nesanāk.
Visticamāk, ka iemesls meklējams skolas gados un arī vēlāk, kad tiku nereāli kontrolēta, mammai vienmēr likās, ka ar mani kas slikts notiks. Jāsaka gan, ka viņa kontrolēja arī savus vecākus, kad bija dzīvi, un savu māsu (tas izpaudās tā, ka regulāri un bieži tika zvanīts un nedrīkstēja neatbildēt).
Arī man ilgi zvanīja +/- konkrētā laikā, ja neatbildēju, īsā laikā bija padsmit neatbildēto zvanu.
Sanāk, ka es viņai par sevi varu stāstīt tikai pozitīvās lietas, ja man notiek kas slikts vai nejūtos labi, es to nevaru teikt, jo viņa atkal sāks uztraukties. Man apnīk vienmēr tēlot, ka ir labi, ja tā nav.
Kā uzlabot attiecības, lai tās nebūtu tik atsvešinātas? Kā jums- vai bērnībā notikušais ir ietekmējis attiecības ar mammu, kad esat pieaugušā vecumā?
2290
