Šovakar sava iemīļotā "Hesburger" stāvvietā kļuvu nejaušs liecinieks pāra - dāmas (D) un kunga (K) - sarunai. Abi varēja būt aptuveni mana vecuma. Kungs izskatījās viegli apaļīgs, kamēr dāma - tievas komplekcijas. Jāpiebilst, ka sarunas toni esmu nedaudz mīkstinājis, lai iztiktu bez rupjībām. Tātad aptuvenā saruna:
K: Tu atkal gribi pierīties! Kādēļ šeit vispār braucām? Varējām paēst mājās.
D: (klusums)
K: Paskaties taču uz sevi! Tu esi resna! R-E-S-N-A!
D: (turpina ēst un klusē)
K: Tu beigsi vienreiz rīt?
D: Liec mani mierā! Pirmo reizi šodien ēdu.
K: Ko tu man stāsti? Lai šādi uzbarotos, jārij vairākas reizes dienā hamburgeri!
D: Paskaties pats uz sevi!
K: Kāda man vaina? Uz mani paskatīties vismaz nav pretīgi, bet uz Tevi gan!
D: (pārstāj ēst, pēc tam strauji izkāpj no mašīnas un skriešus dodas prom)
K: Kur tu skrien? (seko viņai)
Nedzirdēju, kas notika tālāk, jo abi atradās pārāk tālu. Kad viņi abi atgriezās pie savas automašīnas, dāma iesēdās pie stūres un saruna turpinājās:
K: Aizbrauc uz mājām un izvemies! ****** tu tāda! Tev pēc katras rīšanas vajag izvemties! Varbūt tad izskatīsies pēc cilvēka, nevis kā tagad!
D: (raud un iedarbina auto)
K: (lamājas)
D: (aizbrauc, atstājot kungu vienu)
K: (paņem telefonu un kādam zvana, ar kājām dodoties prom)
Lieki piebilst, ka dzirdētais manī raisīja zināmas pārdomas. Kādēļ sieviete vispār pacieta šādu pazemošanu un psiholoģisku vardarbību? Jā, es piekrītu, ka liekais svars nav veselīgs, taču es to dāmu dēvētu par tievu. Kā jūs rīkotos šādā situācijā?
Ja kāds cilvēks tā atļautos izturēties pret mani, viņš to ļoti, ļoti rūgti nožēlotu...
P. S. Iespējams, viņi bija māsa un brālis - nezinu.
1868
