Ceļošana vienatnē

Vienu reizi aizlidoju uz spaaniju viena pati, bet biju briiva un tur satikos ar vieteejiem, kuri mani iepaziistinaaja ar Spaanijas vieteejo pusi!! Lieliskas atminjas.. :) Ja buutu briiva, noteikti atkaartotu, jo viena pavadiit visu celjojumu gan nevareetu, gribaas visu laiku daliities emocijas un arii kaadu bildi saglabaat atminjaam.

Visu laiku esmu ceļojusi viena. Man patīk jo ceļojuma laikā varu iepazīties ar citiem cilvēkiem.
Ja brauktu ar saviem draugiem, tad runātu iespējams tikai ar viņiem nevis ar citiem cilvēkiem haha

Nav sanācis, bet noteikti kaut kad vēlētos aizbraukt viena atpūsties, neesmu gan brīva, tas noteikti būtu jāpārrunā, bet, manuprāt, tā ir lieliska pieredze!
Man līdz šim "vienīgākais" ceļojums būs septembrī aizlidot līdz Londonai vienai :-D

Es tagad apsveru domu lidot oktobrī uz Barselonu, par cik Rimi tagad ir akcija un biļete sanaknu pieņemamā cenā. Tikai tagad šaubas visu laiku māc. Gan gribās, gan bailes no nezināmā :-D

ir forši, ja man nav īstās kompānijas, tad labāk ceļoju viena, nekā ar tādiem ne pārāk cilvekiem. un iepatīkās arvien vairāk, tomēr draugi ir dažādi, vienam vajag komfortu, otram instagram albūmu, trešajam sausas kājas un mugursomu un viss, ir diezgan grūti atrast tieši tādu ceļotāju, ar ko labi sapas :)
ir bijuši bailīgi momenti, ir bijuši draudīgi vīrieši, bet no šīm situācijām vienmēr var izvairīties.. bailīgākais bija apmaldīties valstī, kur neviens nerunā nekādā svešvalodā, rakstība ir par 180 savādāka, takši nestājās un cilvēki nerunā, jo esmu savādāka un viņiem bail/kauns :D nokavēju pēdējo autobusu, palika tumšs un gandrīz sāku raudāt no vietējo nevēlēšanās man palīdzēt. bet Eiropā tā nekad nenotiktu :D ja ceļo viena, droši būtu sākt ar kādu Eiropas valsti :)
un ir visādi veidi kā socializēties ar vietējiem vai citiem ceļotājiem, visādas fb grupas, cs pasākumi utml.

Talis, kā tiki tajā vakarā galā?

GabijaGabija , kad biji Spānija vai nebija grūtības ar valodu? Esmu dzirdējusi, ka tur tikai spāniski runā un ar angļu val.ir kā ir

Daudz kur Eiropā, izrādās, ar angļu valodu ir kā ir ... par brīnumu.

Regulāri ceļoju viena, patīk. TalisQualis ļoti labi aprakstīja situāciju ar ceļabiedru īpašajām vajadzībām :D Man patīk pašai noteikt ko konkrētajā dienā gribēšu darīt, nerēķināties ne ar vienu citu, tikai ar sevi. Galu galā, tā ir atpūta, kad varu beidzot nedomāt par citiem un ja uznāk vēlme, visu dienu nogulēt viesnīcā ar grāmatu, apstaigāt visus iespējamos muzejus/apmeklēt koncertus un pasākumus vai stundām sēdēt ielas kafejnīcā un dzert sangriju. Kas attiecas uz neparedzētām situācijām - tās pamatīgi rūda raksturu un ļauj saprast, cik patiesībā tu pati esi un vari būt stipra.

Man ļooti patīk ceļot vienai. Bieži gan tā nesanāk, bet šur tur esmu pabijusi. Vienatnē gan ceļot sanāk sālītāk, bet Tu esi sev kungs un ķēniņš. Es uzskatu, ka vienatnē ceļojot var atpūsties vislabāk un ar sevi parunāties, ieviest revīziju savā iekšējā pasaulē. Ikdienā bieži vien nesanāk veltīt pienācīgi daudz laika sev. Pabūt vienatnē ar sevi, bez pienākumiem, rūpēm un raizēm, un nemitīgajiem uzmanības novērsējiem.

Burundukiņ, Spānijā tāpat kā Itālijā un Francijā vieglāk ir sazināties valsts valodā, bet Barselona ir gana liela pilsēta, gan atradīsies arī angliski runājošie. 3reizes esmu bijusi Barselonā un problēmas ar saprašanos nav radušās. Pat ja kāds nezina to angļu valodu, ar viņiem tāpat ir pietiekami vieglu komunicēt.

Es esmu ļoti daudz ceļojusi viena un neuzskatu, ka tas ir jocīgi. Bailīgi arī nav mazāk par to, kā dažkārt ir Rīgā. Pa naktīm viena ārzemēs tāpat nestaigāju. Ceļošana ir brīnišķīga un arī Barselonā esmu bijusi viena, skaista pilsēta, patīkami cilvēki! :)

Es tajaa laikaa jau ieprieksh iepazinos ar cilveekiem Tinderaa, liidz ar to jau ieprieksh atsijaaju cilveekus, kas nemaak angliski! Kaut kaa man paveicaas un satiktie viirieshi izradiijaas ljoti zinoshi un interesanti (un nee, peec shaadiem randinjiem nav uzreiz jaaliekas ar kaadu gultaa). Barselonaa jau vispaar nevajadzeetu uztraukties par valodu, gruutaak ir mazaakos ciematinjos, bet vinji ir ljoti pretiimnaakoshi, izskaidros visu bez valodas prasmees (es arii runaaju itaaliski, tad bija viegli saprasties). Katraazinjaa noteikti iesaku, ja esi komunikabla, tev noteikti viegli ies. Ja gribi pavadiit laiku vienatnee, tad var iztikt arii bez komunikaacijas. Starpcitu, kas taa par rimi akciju? :)

Vieniigais miinuss ir lielaakas izmaksas, bet nu nav nekas briesmiigs. Iipashi jau spaanijaa var atrast kaadu labu dziivokli airbnb!

bailīgākais bija apmaldīties valstī, kur neviens nerunā nekādā svešvalodā, rakstība ir par 180 savādāka, takši nestājās un cilvēki nerunā, jo esmu savādāka un viņiem bail/kauns nokavēju pēdējo autobusu, palika tumšs un gandrīz sāku raudāt no vietējo nevēlēšanās man palīdzēt.

Man arī interesē, kā tiki galā un kurā valstī tas notika? :D

Es labāk viena ceļoju, nevis atbrauc mājās no ceļojuma kopā ar draugiem ar izbesītu garastāvokli, jo redz pagadās dažas princeses ap kurām visiem ir jāgrozās un jāaptekelē pa viņas prātam. Esmu cilvēks, kas var pielāgoties jebkādiem apstākļiem un situācijām un kaitina cilvēki, kuri nepakam nevar tā.

Man tas liekas nedaudz jocīgi. Varbūt tāpēc, ka man vienmēr ir ļoti laba kompānija ar ko ceļot un ar svešiem vīriešiem iepazīties īsti nevēlos, nedomāju, ka vīram šāda ideja liktos forša :D Bet vienai staigāt pa pilsētu liekas garlaicīgi...

Esmu tā darījusi, bet tas tomēr ir diezgan vientuļi, turklāt vienmēr jāpaļaujas tikai uz sevi (ārkārtas situācijās, piemēram, apmaldoties vai pazaudējot naudu, nebūs blakus neviena savējā, kas palīdz), tāpat arī, kaut vai ejot uz wc, jānes soma līdzi, nav, kas nofočē (selfiji neskaitās) utt.

Neesmu nekad viena ceļojusi. Nevaru sevi iedomāties tādā situācijā. Man vajag kādu ar ko visu to piedzīvot, parunāties, dalīties emocijās. Vienai man būtu garlaicīgi.

Novembrii planoju aizdoties prom viena ar gramataam somaa, nekas jociigs tas nav, ja zin ko grib darit, es gribu muzejus, gramatas un klusumu :D