Viennozīmīgi spēju sevi iedomāties tikai ar vecāku vīrieti un tam ir vairāki pamatojumi. Man, kā jau minēja Chouette, arī ir svarīgi tas, lai vīrietim būtu lielāka pieredze. Svarīgi, lai cilvēks jau ir sasniedzis savus mērķus un vairs nedzenas pēc kaut kā netverama; lai dzīvē valda sava veida stabilitāte un nopietnība; lai ir sapratne kā izturēties pret sievieti. Es, protams, neapgalvoju, ka šādas īpašības nepiemīt mana vecuma vīriešiem vai jaunākiem par mani. Gluži vienkārši personīgi es tādus neesmu satikusi. Tāpat man svarīgi ir tas, lai vīrietis nevēlētos bērnus, ko visbiežāk vēlas gados jauni cilvēki, kuri nopietni attiecas pret ģimenes veidošanu. Jāpiebilst, ka arī tīri vizuāli mani saista vecāki vīrieši.
Tas, par ko es bieži vien sasmejos, ir apgalvojums, ka 50 un 60 gadīgi vecīši jau varētu būt tēti, ne mīļotie, nemaz nerunājot par vēl vecākiem vīriešiem. Tad es vienmēr iedomājos par "TWD" stāru Norman Reedus, kuram drīz būs 50, vai dažiem "SOA" baikeriem no kuriem dažam labam ir jau pie 60, un mana sirds kļūst mierīga, ka ar mani tomēr viss ir ok, jo šie vīrieši savos 50-60 gados man liekas daudz iekārojamāki un seksīgāki par visiem saviem vienaudžiem kopā ņemtiem. Taču tas, ko patiešām jāiegaumē, ir tas, ka ar cilvēku jābūt kopā tad, ja tā vēlas sirds. Un vienalga, ko saka apkārtējie! Un tad vairs nav svarīgi - esi kopā ar jaunāku, savu vienaudzi vai kādu kurš ir daudz vecāks par tevi. Varbūt esmu naiva, taču ticu, ka mīlestībai nav vecuma ierobežojumu.