Labrīt,
...arī šoks par notikumiem Nicā, cik var....
Bet tā 5diena, ļoti gaidu šīs brīvdienas, būšu Kuldīgas svētkos un laiciņš solās būs labs (l)
Jau nedēļu no rītiem 20 min vingroju, jūtos ārkārtīgi lepna par sevi, ka beidzot pievarēju slinkumu.
Meitenes, man dienas jautājums sev un jums: jūs varētu strādāt darbā, saņemot pietiekoši labu algu, bet ar maz pienākumiem, esmu sekretāre. Lai gan mani visu laiku biedē, ka būsot dienas, kad būs ļoti daudz darbu, bet nu esmu šeit jau gandrīz 3 mēnešus, tādas dienas ir bijušas uz vienas rokas pirkstiem skaitīta. Nu tā, ka pārsvarā nosēžu 5 no 8 darba dienas stundām. Protams, viss internets izložņāts un viss izskatīts. Tāda sajūta ka te sapūšu, jo tā īsti staigāt apkārt vai nodarboties ar savām lietām nevaru, man jābūt te uz vietas.
Es nezinu, ko darīt, vai iet prom un meklēt, ko labāku, tādu darbu, kur varu, ko jaunu iemācīties un arī attīstīties. Jo šeit izaugsmes iespēju, kas interesētu man nav.:-/
Lai jums forša diena!