Sist sev pa pirkstiem naudas lietās

Nu, viss ir atkarīgs no tā, kur tu tērē to naudu, un kādam nolūkam tu ņem naudu no "kases".

Es nevarētu izdzīvot ar pusi no savas algas, jo man tā nav tik ļoti liela.
Kaut gan, katru mēnesi pierakstot savus tēriņus, redzu, ka visas nevajadzīgas kafejnīcas un sīkumi varētu kādu simtnieku vēl ietaupīt....
Bet Tev jāsaprot uz kā Tu visvairāk noraujies, man tas ir ciemakukuļi, dažādas dāvanas, nemitīgas jubilejas darbā utt.
Ja sapratīsi, kas ir tas ne pārāk vajadzīgais, tad vai nu atteiksies pavisam, vai meklēsi lētākas alternatīvas.
Bet kaut kad drusciņ sevi iepriecināt neaizmirsti, jo vienalga norausies, man tā sanāk pēc ļoti stingras taupīšanas.

No kases ņemu pārsvarā priekš pārtikas vai transporta.

It kā man viss budžets ir smalki sarēķināts katrai pozīcijai un vajadzētu pietikt. Bet katru mēnesi uzrodas kaut kas... ta kādam dzimšandienas balle, ta kāzas, te zobārsts, te asins analīzes, te mētelis vai zābaki jānopērk, tāpat vasarā kad gribas kaut kur aizbraukt. Un sanāk iztrēties neparedzētiem izdevumiem un beigās ir kā ir...

Vai jums izdodas strikti turēties pie finanšu plāna? Un kā tas iespējams :)

Iegādājies velosipēdu, būs vēl lētāk kā ar sabiedrisko transportu. :-D

varbut jums ar viru vajag parrunat so krasanu un uztaisit treso aili: neparedzetie ikmenesa izdevevumi, katrs menesi pa 50e un ja izterejas tajamenesi, nu neko, ja ne paliek uz prieksu un krajas tapat, bet tev (ka ir vinam?) nav apzina, ka iegrabies "kase"!!!

Katru mēnesi sev nosolos sākt taupīt naudu, bet kā nesanāk, tā nesanāk. :D

Nezinu, cik liela alga jums ir, bet, man liekas, atlikt pusi algas katru mēnesi - krāšanai... nenormāli daudz :-O Ja man tas nozīmētu uzreiz ikdienas dzīvē kaut kādas neērtības, kad jāpazemina dzīves kvalitāte, es noteikti atteiktos vai regulāri norautos.

Varbūt tas nav niķis - ķeksēt no krājkases - bet vienkārši fakts, ka tu atliec vairāk, nekā vari atļauties.

Tad iekļauj tos neparedzētus gadījumus un mēģini nepārsniegt izklaidēm, ja vajadzēs asinsanalīzēm :) Nu es tā, vairāk par prioritātēm runāju :)
Un dāvanas pamēģini nepirkt dārgākas, bet tādas mīļākas, jaukas, komplektiņus vienā tonī, tematikā, uztaisi kādu nieciņu klāt pati, protams, ja tā nav baigā jubilejas dāvana, kur ielūgumā ierakstīts "GRIBU NAUDU NEVIS DĀVANU" utt.
Vienkārši liec drusciņ vairāk tiem neparedzētiem, un kur iespējams, mēģini ietaupīt, ja sanāks, ok, ja nē,dzīve ir dzīve, un zobi jālabo laicīgi, nevis kā es,kurai tagad jāliek jauns zobs 15 reiz,. dārgāks nekā tad, ja es būtu viņu laicīgi salabojusi, bet tur ne tikai naudas taupīšanas lieta, bet arī "sava zobārsta" neatrašana laicīgi :) Tas ir tikai kā piemērs :)

esmu apņēmusies vispār neko lieku nepirkt, man ir baigi grūti ar tām finansēm, un ierobežošu sevi cik nu varēšu, jo nu bāc, man gribas kaut ko iekrāt, un pēc tam vismaz papriecāties nopērkot kaut ko, savādāk ir skumji, ka saņemot algu, man nekā pāri nepaliek jau pēc 2 nedēļām, un pat apzinoties, ka es tiešām neko lieku neesmu pirkusi, ne kafejnīcās bijusi neko.. eh, es arvien vairāk atgriežos pie idejas, ka jābrauc prom atkal.. es jau biju cerējusi, ka lv situācija ir mazliet labāka nekā pirms 7 gadiem!

Villionata, velosipēds man ir, bet priekš manis tas ir mazliet par tālu braukāt, dienā būtu 60 km turp atpakaļ, jo nedzīvojam Rīgā, bet darbs Rīgā. Vīrs gan brauc ar velo uz darbu, bet nu viņam kā sportistam tas ir ok. Priekš manis pa traku :)

Havaja, laba ideja! Tiešām savā budžetā jāparedz arī neparedzētie izdevumi. Bet tad jānogriež no kaut kā cita tie tāpat nost.

Tad ir mazāk jāatliek, jo es nespētu iedomāties, ka uz konta stāv nez cik, bet neko nevaru atļauties nopirkt, vai aiziet uz kafejnīcu, uztaisīt sev mazu prieciņu. :'-(

Nu naudu neparedzētiem izdevumiem vienmēr jāatstāj. Tā jau nav naudas šķērdēšana, bet ja vajag piemēram pie ārsta, tad vajag. Uz to jau nevar ietaupīt. Un ja saplīsuši zābaki un jāpērk jauni, tak ar plikām kājām nestaigās. Jums vajadzētu to plānu nedaudz pakoriģēt un atlicināt naudu tādām lietām.

Akvarele, algas nav lielas, katram ap tūkstoti, līdz ar to sanāk, ka vienu tūkstoti atliekam krāšanai, par otru tūkstoti dzīvojam.

Un galvenais, ka man jau sanāk norauties un iztērēt vairāk. Kaut vai tā pati kafejnīca ar draudzenēm... reizi mēnesī. Vai vasaras krekliņš. Vai dāvana vai ārsti.

Vīrs vispār ne reizi nav norāties, nu tā tīri priekš sevis un savām vajadzībām. Viņš neko sev nepērk un netērē un ir mierā ar to.

Problēma ir ar mani :D

Man šķiet, ka ņemot vērā, ka jākrāj būs vairākiem notikumiem un lietām, es laikam ar vīru runātu, ka no manas puses tik daudz iekrāt neizdodas, jo morāli ir ,tiešām smagi, ja jādzīvo ar tikai pusi no algas. Varbūt tad sākumā, lai aiziet vīra bizness un tad remontu lietas ?

Lai vai kā, nu 10-20% no algas ok, bet 50% ir ļoti liela summa. Tas būtu tāpat kā badoties un cerēt, ka negribēsi kūciņu.

Havaja, laba ideja! Tiešām savā budžetā jāparedz arī neparedzētie izdevumi. Bet tad jānogriež no kaut kā cita tie tāpat nost.

manuprat, logiski ir tos "neparedzetos" nemot no tas pus algas, ko liekat nost, jo godigi, ir daudz grutak un stulbak dzvivot ikdienu ar "savilktas jostas " sajutu, ka pakrat ilgak, lai butu tam, kam krajat, jo cik saprotu, ta krasan nav islaiciga, ta ir tada ka ikdienas norma!

bet noteikti par so jautaumu tev ari jauna ar viru un varbut vinam ir tada pati sajuta ka tev, tad nu abi vienojaties par cik procentiem liekat mazk kopeja kase un ik ir nepieciesam "neparedzetajiem izdevumiem"!

Hellish, tiešām tik slikti? :(
Manuprāt, nav te tik slikti, kā to visu mālē. Bet, nu, jā, sevi ir jākontrolē un baigi jāplāno finanses, lai kaut kā iekārtotu un sakārtotu savu dzīvi, tā nu tas diemžēl ir :(

Gunita, nu jā, tu esi sieviete, mums tā biežāk notiek, man šķiet :D Mans vīrietis arī var neko nepirkt sev un būt mierā, kamēr es savau algu iztērēju pa 2-3 nedēļām :D

Gunita24 , man ir tieši tāda pati problēma, ka otrā pusīte uzskata, ka ja taupām, tad sev var kādu pusgadu nepirkt neko, bet man vienalga, tas dāvanas, kāda kafejnīca un kāds lūpu spīdums ir noteikti jādabū :)
Kaut vai bijām Brīvdabas muzejā gadatirgū, nolēmām drusciņ atvilkt grožus, pati sev iztērēju ap 60 EUR kā minimums... pēc tam žēl. Bet es arī nevaru saņemties katru dienu ņemt ēdienu uz darbu, un sanāk iegriezties Rimi, tur jau tikai 50 EUR nost, Tu tapāt esi baigā malacīte :)

ja krāsi tādam mērķim, ko tiešām vēlētos, tad nebūtu tādas diskusijas, sen būtu visu izrēķinājusi un samierinājusies.. ja sāk parādīties kāda nepatika, nevarēšana, vajag zābaciņus, mētelīti, negribās mājas ēdinu darbā, bet iet uz cafe, tad kaut kas nav kārtībā ar mērķi :) es varu ēst tikai makaronus visu mēnesi, ja zināšu ka gada beigās man būs jauna mašīna :)