Viņai vienmēr viss ir svarīgāks par mani.Viņa visu savu laiku velta savam boyfriendam(tagad jau vīram),bet es paliku viena...Tagad es dzīvoju savā dzīvoklī,bieži braucu pie viņas ciemos,atvedu kaut ko un arī tad viņa neizrāda interesi par mani.Pirmajā vietā viņai ir viņas vīrs.Raivo jau ir 56 gadi,bet viņš uzvedas kā bērns-var mani apsaukāt par neglīteni,idioti,žurku utt.Es šos vārdus dzirdu no viņa kādus 10 gadus(t))un mamma smejas par to.Un kad es apvainojos,viņa kliedz,ka es bojāju visiem garastāvokli,nesaprotu jokus utt.(t)Māte man nekad nezvana,nekad nevar atbraukt,kad es viņai zvanu,pirmais ko es dzirdu-ko tev vajag ?Kāpēc es esmu pelnījusi tādu attieksmi ?Es daru visu viņas labā.Vajag mašīnu-nopirku,vajad remontu mājā-nākamajā dienā jau noalgoju strādniekus,grib slēpot-ok,braucam(t)Un visvairāk mani ir sāpinājis tas,ka viņa pateica,ka viņai ir kauns par tādu meitu kā es.Visiem ir normālas meitas,bet es esmu nejedzība:'-(Es saprotu,ka man dzīvē nav vajadzīgs cilvēkus,kurš mani nemīl,bet tā ir māte-man citas nekad nebūs:-/Ko man darīt ?Es nevaru izturēt viņas attieksmi pret mani(t)