Bildinājums

Miss Joker
Tiesi ta! Un vispar tema par bildinajumu visi nemitigi runa par krapsanu, tas tads aktuals temats loti daudzam?

Un vispar tema par bildinajumu visi nemitigi runa par krapsanu, tas tads aktuals temats loti daudzam?

Te lēnām tiek iets cauri visām aktuālajām tēmām saistībā ar attiecībām. Sākumā bildināšanas kā tādas, tad vajadzība pēc precēšanās un kāds ir to patiesais iemesls dēļ kā tas tiek darīts un galu galā dēļ tā ka tika atgādināts tēmā par cilvēku kurš ir nokrāpis savu sievu, tagad tēma ir aizgājusi līdz krāpšanām un to kāpēc un kad tas ir/nav pieļaujams.

Galu galā te vairāk cilvēkam bāž sejā to krāpšanu sveši cilvēki, nekā to gan jau pati sieva ir darījusi. To aizliegt jau nevar, jo vajadzēja jau pašam domāt ka tādas lietas nevar stāstīt apkārt, bet ja stāsta tad lai stāsta visu stāstu arī par to ko sieva ir izdarījusi attiecību laikā kas ir novedis tik tālu ka jau jāskrien pa kreisi.

Tas cilveks lauliba nodzovojis 22 gadus! Un baz seja dazas naivas, lai nodzivo tik ilgi tad vares idealas atvert muti. Tu pareizi saki

Galu galā uztvere par attiecībām mainās ar gadiem un ilgumu kurš ir pavadīts attiecībās. Cilvēks kuram ir vel savā ziņā drusku pat naiva uztvere par attiecībām nesapratīs to

un ta tas ari ir. Turklat saglabat laulibu ne katram pa spekam.

Un zinu pec sevis, ja attiecibas nav pamata pat aizdomam par krapsanu tad nav velmes sita trakot ka te dazas, un otram nez ko bazt acis. ;-)

Ir taču dīvaini, ja sieviete 5 plus gadus nodzīvo ar vīrieti apmierinātībā un pēkšņi sāk vīrietim bubināt, ka nav labi, geibu precēties

Atkarīgs kādā vecumā iepazīstas. Es piem. iepazinos 19 gados un nemaz vēl nedomāju par kāzām , bērniem. Pēc vairāku gadu kopdzīves, tomēr sāku domāt, vēlēties to otru ... un tad atklājās,ka vīrietis nemaz negrib neko tādu.

Dionysus, nekas, pilnīgi nekas neattaisno krāpšanu. Arī tas, ja sieva slikta, attieksme slikta, izskatās slikti vai vēl nezin kas. Ja viss ir tik slikti, tad vienmēr ir izvēle - izšķirties. Jo "krāpt" pēc būtības ir gulēt (un ne tikai) ar citu pa kluso, esot laulībā (vai attiecībās).

Lielākā problēma jau ir tā, ka krāpēji kaut kāda iemesla dēļ tomēr grib saglabāt gan savu laulību/attiecības, gan laist pa kreisi. Vīriešiem ļoti bieži ir svarīgas tās rūpes, ko sniedz sieva, savukārt sievietēm nereti ir svarīga finansiālā puse, kuru vīrietis viņai nodrošina, kā arī dažādi citi iemesli. Tāpēc krāpšana tiek noklusēta.

Ja cilvēks savu krāpšanu attaisno ar otras pusītes nevīžīgumu, attieksmi, izsktatu u.tml., tad šis cilvēks ir vienkārši lupata, kurš nav pelnījis ne mazāko cieņu no līdzcilvēkiem.

Gara gan diskusija izvērsusies :)

Ļoti ceru, ka autorei izdosies savam mīļotajam izstāstīt tā, ka viņš ieklausās un saprot cik nozīmīgi tas ir.

Taču jāpiekrīt, ka mazliet pašas esam vainīgas, ka attiecību sākumā atododam jau sevi visu pirms laulībām. Vīrietim jau parasti ir viss - kopdzīve, vakariņas, sliktākā gadījumā arī apmaksāts rēķins par dzīvokli un tml. Nu un vēl, protams, neesam par savām savām vērtībām runājušas.

Pašai līdzīgi bija iepriekšējās attiecībās. Šķiroties to visu sevī sapratu un līdz ar jaunām attiecībām, sapratu tu, ka es kā sieviete tomēr jau no paša sākuma būšu tā, kas nosaka kopīgās vērtības un laulība bija viena no tām.

Mēs bijām kopā varbūt pāris nedēļas un es nebaidoties stāstīju, ka man tas ir ļoti svarīgi, īpaši, ja uzsākam kopdzīvi, ka bildinājums nav tā lieta, ko gaidīt gadiem.
JO, es no sirds arī ticu, ka tā ir sava veida atbilības uzņemšanās no vīrieša puses, ka viņs dod man savu uzvārdu un aizsardzību.

Jā, vecmodīgi, iespējams, bet tā es jutos un esmu laimīga, ka nebaidījos no sevis un nelaidu vērtību latiņu zemāk - sakot, nē, nu varam dzīvot arī tāpat.

Dionysus, nekas, pilnīgi nekas neattaisno krāpšanu. Arī tas, ja sieva slikta, attieksme slikta, izskatās slikti vai vēl nezin kas. Ja viss ir tik slikti, tad vienmēr ir izvēle - izšķirties. Jo "krāpt" pēc būtības ir gulēt (un ne tikai) ar citu pa kluso, esot laulībā (vai attiecībās).

Es arī negribu taisnoties, jo kas ir bijis, tas ir bijis.

Arī manai sievai ir bijis sānsolis, bet ne es ne viņa to nav darījuši ne atriebības dēļ, ne sliktu attiecību dēļ. Es viņu mīlu un viņa mīl mani, un mūsu attiecības ir stabilākas nekā agrāk. Es nesaku ka lai būtu stabilas attiecības, ir jāpārkāpj laulība (kā te daudzas visu uztver burtiski), bet ja jau tā ir kādreiz gadījies, tad ir.

Reti kuras attiecības 20 gadu garumā iet kā pa taisnu ceļu, ja arī tā izskatās, tad cilvēki daudz ko patur sevī.

Es esmu stāstījis kā patiesībā bijis attiecībās, es jau varētu rakstīt ka esmu bijis godīgs, pareizs, ideāls visus 22 gadu, un cosmo dāmas varētu teikt oooo kas par vīrieti. Man to nevajag. Es rakstu patiesību, un to, ka esmu attiecībās pieļāvis kļūdas, daudz kur man nav bijusi taisnība, daudz ko varēja darīt savādāk un labāk.
Esmu daudz ko iemācījies un sapratis. Varbūt ja būtu gājis savādāk, nebūtu ne attiecības, ne ģimenes.

Arī jaunība, man labāk patika kad sievietei ir kāds grēciņš, tas kautkā vairāk pievelk, nekā pareizā un ideālā.

Negribu nevienu apvainot bet dažas komentētājas varbūt arī ir pieauguši cilvēki, bet izskatās naivas kā 14-15 gados.

Par krāpšanu.. vispār drausmīgi, ka cilvēki to attaisno - labi, krīzes ir katrās attiecībās, bet uzreiz mesties citam ap kaklu, attaisnojities, ka tā gadās un tas ir normāli, ir visai ... lēti. Tā ir nodevība. Krīzes var risināt savādāk, tāpēc tas nav attaisnojums krāpšanai. Es tādu apkārtstaiguli sev blakus negribētu un pašai ir pietiekami augsta morāle, lai tomēr nenolaistos tik zemu.
Par tēmu. Es 10 gadus savu laiku netērētu ar šādu uzskatu cilvēku, jo man kāzas nav tikai papīrelis, bet gan nopietnu nolūku demonstrēšana, cieņas izrādīšana, arī statuss un viens uzvārds..Negribētu būt 30+ ar kopīgiem bērniem un aizvien draudzene. Arī, protams, juridiskā puse.
Bet es savam vīram pateicu, ka man tas ir svarīgi, mēmo šovu nespēlēju.:-)

Šī foruma pirmsākumos, ka te pamatā apgrozījās meitenes 18-25 gadus vecas, visas kā viena uzskatīja, ka tie ir vecu omju uzskati, ka nevajag dzīvot kopā pirms laulībām, nevajag gulēt uzreiz ar tiko iepazītu cilvēku, utt. Tagad, kad šis jaunietes ir izaugušas, pašas no savām kļūdām mācās, ka nevajag sevi visu uzreiz otram atdot. Savu vērtību mēs radām pašas.
Tā ir liela drosme publiski atzīt savas kļūdas! Varbūt padsmitnieces, kas lasa šo forumu, nekāps uz tā paša grābekļa.

Liels pluss charmy par komentāru par tēmu! :)
Nabaga sievietes, kas kopā ar tiem ērzeļiem no delfi raksta! :-D

"Sievieti jābildina pēc aptuveni trīs līdz piecu gadu nopietnām attiecībām. Tā teikt, kad visi striķi trūkst – katru nedēļu ir strīdi, un vīrietis jūt, ka šķiršanās klauvē pie durvīm – tas ir arī īstais brīdis bildinājumam, ja vēlies būt kopā ar dāmu.

Miss Joker vispārējo nostāju es sapratu, es vairāk par šo komentāru komentāram:

un to tu, protams, saprati pēc tam, kad bijis kārtīgi pastaigājis pa kreisi un pabaudījis citas sievietes. Saprati, ka ar citām ir labi gulēt, bet pie sieviņas siltā sāna, kurš apkopj, uzklausa, uzmundrina, iedrošina u.t.t. tomēr vislabāk

un loti pareizi darija! Dzive redzeta, var savu sievu ta pa istam novertet!

Gadās krīzes utt. tas viss, protams, ir normāli. Tomēr, ja runājām tieši par krīzi, kuras viena no izpausmēm ir krāpšana, tad uzskatu to par nopietnu indikāciju laulības šķiršanai. Man šīs divas lietas absolūti nelīmējās kopā. Ja krāpj, tad kāda ir turpmākās laulības funkcija? Bērnus kopīgi izaudzināt? Manta kopīga? Pieradums, ieradums vai kas? Vai tiešām var vēl no sirds mīlēt un mīlēties ar cilvēku, kurš ir bijis neuzticīgs (t)

Viss ir ok, kamēr abām pusēm ir ok. Ja abas puses ir vienojušās par citiem seksa partneriem, tad neredzu problēmu. Ja nokrāpj un otram sāp - tad gan ir problēma.

Šis arī bija kā citāts, kaut kas neiekopējās:

un loti pareizi darija! Dzive redzeta, var savu sievu ta pa istam novertet!

Pirmais nav mans komentars. Un otrais , ja... pirms laulibam man liekas normali ka jauniesi iztuse riktigi.Nu un?

Selīnas komentārs, kuru komentēji, bija par krāpšanu laulībā.
Labi, miers, nostāja skaidra.

Manuprāt, apzināti plānot bērnu pirms kāzām liecina par nepietiekamu briedumu un elemenāras dzīves pieredzes trūkumu -tā teikt, ar mani notiks tikai labas lietas, kā savā galvā jau sen esmu izfantazējusi, neskatoties uz to, ka realitātē visapkārt regulāri mēdz notikt pretēji. Palasot šeit šādu scenāriju atbalstošus viedokļus, acīs krīt, ka gandrīz katrā teikumā tiek lietots "es" un "man", kaut gan patiesībā, bērnu plānojot, tas pamatjautājums, uz kura būvēt šo plānu ir "kas ir labākais bērnam?".

ar mani notiks tikai labas lietas, kā savā galvā jau sen esmu izfantazējusi, neskatoties uz to, ka realitātē visapkārt regulāri mēdz notikt pretēji.

Kuras tad ir taas labaas un sliktaas lietas? Sliktaas - Ka pametis? Ka izmetis no maajas? Ka nokraaps? Ka atradis citu?

Es tomeer esmu mazliet egoistisks cilveeks, zinu, kataa nav labi un kada teiks, ka nemilu savu viirieti 100%, ja taa domaaju, bet esmu parupejusies par to, lai man neprecetai (nee, virietis nav tas, kursh negrib preceties, taa ir mana neveleshanaas, bet arii zem taa slepjas daudz iemesli kadelj), ja nu virs pamet, nokrapj, atnem bernus utt., (sheit varam iedomaties visus briesmigaakos dzives scenaarijus), lai ari man nepreceetai nav japaliek, uz ielas un bez nekaa!

Es jau to arī saku -nevis kas labāk bērnam, bet bet es, es, es, man, man, man... Tāda sajūta, ka runā kā Tevis noskatīā somiņa izskatītsies pie zābakiem!

Lasot šo diskusiju nonāku pie secinājuma, ka labāk palieku visu mūžu naivi ideālistiska muļķīte nekā pieņemu domu, ka krāpšana ir jebkādā veidā akceptējama divu cilvēku attiecībās un laulībā. Dzīvoju ar domu, ka laulība ir DIVU cilvēku savienība un tur nav vietas trešajam. Pārējie var gulēt pa labi un pa kreisi, man vienalga.