Es kaut kad pasen ar Dionysus jau diskutēju par šo tēmu, bet tagad pamanīju, ka Tu, Dionysus, nenožēlo savus sānsoļus? Respektīvi, ja varētu laiku pagriezt atpakaļ - neko nemainītu visu darītu tāpat kā darīji? Godīgi, nesaprotu, cik izmisušai tad bija jābūt Tavai sievai, lai Tev piedotu krāpšanu, kuru Tu pat nenožēlo un attaisno ar to, ka tas padarīja attiecības stiprākas.
Saprotu, ģimenes modeļi visādi, kas vienam pieņemams, tas citam liekas kas briesmīgs un nepieņemams. Svarīgākais jau, lai attiecībās abiem tie uzskati ir daudz maz līdzīgi.
Bet man bezgala žēl to cilvēku, kas uzskata, ka visās attiecībās agrāk vai vēlāk notiek krāpšana, ka nevienām attiecībām nav lemts atbilst klasiskajai pasaku frāzei "un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi...". Protams, ka strīdi, nesaskaņas un problēmas ir visās attiecībās, bet ja cilvēks domā, ka bez krāpšanas stipra un laimīga laulība nepastāv, tad tiešām žēl, ka šis cilvēks nezina, ko nozīmē īsta mīlestība..