Man šķiet, ka tā teorija par mīlestības ilgumu pusotru gadu, īsti pareiza gan nav. To, vai Tu otru tiešām mīli, var saprast tad, kad jau ir zināmi visi trūkumi, ko sākumā nemaz neredz. Attiecību sākumā cilvēki cenšas izlikties labāki, nekā viņi ir - tas ir loģiski - viņi grib otram iepatikties.
Par uguni gan piekritīšu. Tikai - var jau tās pagales mest laicīgi - pirms viss sāk dzist. Protams, nebūs mūžīgās eiforijas - Romeo nebija jāapgādā ģimene un Džuljetai nebija jādomā, kā ar brēcošu bērnu uz rokas pagatavot vakariņas. Bet tā jau ir tā attiecību māksla - piemest tās pagales laicīgi, lai ikdiena, kas ir neizbēgama, nenodzēš uguni.