Vīrietis kritizē ēdienu

Un ko man darīt manā situācijā?

Varianti divi. Vai nu ņemt ieteikumu vērā, vai par spīti turpināt lietot to garšvielu, kas viņam nepatīk :D

Es negatavoju, tāpēc manu gatavoto ēdienu arī nekritizē.

Tavā situācijā, piedāvātu viņam gatavot pašam, lai nav nedz nepatīkamu garšvielu, nedz nevēlamu ēdienu.

A Tu normāli gatavo? Varbūt tiešām tas ēdiens ir tāds ne visai?

Tev pašai garšo? Ja jau nav pārmetoši un viņš cenšas saudzīgi to pateikt,kā pati saki, tad jau viss kārtībā. Ņem viņu vērā un praktizējies.

Pēc 3 gadu kopdzīves vīrs pateica, ka manas kotletes esot pasausas. Problēmu atrisināju - kopš tā brīža neesmu izcepusi nevienu kotleti. Ir lietas, kas viņam negaršo un es to negatavoju. Tā kā man ne visai patīk gatavot, tad es cenšos, lai manas pūles būtu tā vērtas un ēdiens sanāktu garšīgs. Citādi es nopūlos un vienalga kādam nepatīk. Ja izmēģinu ko jaunu, tad gan sagaidu konstruktīvu kritiku.

sākumā, kad sākām dzīvot kopā, diezgan bieži ir teicis, to vai šito labāk nē, man tas īsti negaršo, tajā laikā man arī sasāpējās sirds, bet nu jau esam viens otram pieslīpējušies, ka zino, kas garšo un tadas situācijas nav. Vienīgi pagājušo nedēļ vistas filejas biju mazliet par sāļu sataisījusi, tad nu teica, paklau, baigi sāļās karbonādes :D tad nu arī pateicu ar smaidu pretī, būšu laikam Tevī no jauna iemīlējusies :D nu neko, apēda tāpat :)

nē , manis gatavoto ēdienu nekritizē , jo kā saka vīrs , es pat cirvi varētu garšīgi pagatavot un apetīti rosinoši izklāt uz šķīvja:)
Bet es zinu , ka viņam tāpat kā jebkuram cilvēkam , ir lietas kuras negaršo, tad nu cenšos tās nelikt , bet ja ļoti gribas tāpat lieku ...
Ja man sāk pārmest ko par ēdienu , lepni paziņoju , ka principā tas ir gaumes jautājums , jo tā arī ir , kamēr ēdiens ir kvalitatīvs , nav vecs vai piededzis

Neesmu jau es nekāds virtuves guru, bet es cenšos, un es sagaidu, lai vīrietis to novērtētu. Nevis kritizētu.

Gadās. Neesmu nekāda labā kulināre, pie tam, mums baigi atšķiras gaumes. Risinājums: viņš gatavo pats, vai pirms gatavošanas beigām pārtaisa pa savai gaumei (kad es savu pusi jau esmu pievākusi). Ja viņš kritizē, es dusmojos.

Manam bijušajam negaršoja tas, ko gatavoju.
Viņš bija vairāk kotlešu ēdājs, bet man patīk austrumu virtuve ar visādiem ananāsiem, kokosriekstu pieniem utt. Īstenībā laikam arī gatavošana bija viens no iemesliem, kāpēc viss beidzās, jo beigās vnk pārtraucu gatavot, bet viņam ēdiens nozīmē to, ka "mājās kāds gaida". Ai, atcerējos un sadusmojos.

Ja es būtu kāda mājsaimniece un tas būtu mans pienākums gatavot, tad vēl varētu mani koriģēt un cimperlēties, to jā, šito nē.

Bet es neesmu nekāda mājsaimniece, esmu strādājoša sieviete un to uzskatu ja ne par upuri, tad par lielu dāvanu no manas puses, ka es to vakaru atbrīvoju un 3h pavadu virtuvē, lai viņam pavagatavotu vakariņas. Un pretī saņemu kaut kādu kritiku. Pēc tam pašai gan dūša papēžos, gan sirds smeldz :( Negribas vairs ne mīļoties, neko pēc šādiem tekstiem.

Es nekad viņu nekritizēju. Pilnīgi ne par ko.
Un par gatavošanu es vispār nekad nevienam neko neesmu pārmetusi. Esmu laimīga, ka kāds vispār man kaut ko gatavo.

Es vairāk pati kritizēju savu ēdienu nekā mans vīrietis :D Vienīgais kas viņam parasti traucē manos ēdienos ir tas ka nav gana daudz sāls, bet to tad var atsevišķi pielikt. :-D

Mums abiem nav tā ka spītīgi ko atteiksimies ēst. Nu ne vienmēr viss ideāli garšo, bet vienu reizi pāris mēnešos to negaršīgo ēdienu var arī apēst ja piemēram otram tas iet pie sirds.

Ja draugam nepatiktu kāda konkrēta garšviela kuru izmantotu, tad varētu mierīgi to teikt un es ņemtu vērā- ne obligāti vispār nelietotu, bet drīzāk lietotu vienkārši mazāk vai arī atrastu aizvietotāju tai garšvielai kas arī strādā.

Es nekad neesmu kritizējis nevienu sievas ēdienu, lai gan dažreiz saprotams, ka ne viss ir izdevies.
Es arī nepārmetu ja dažreiz nav nekas pagatavots.

Tā ir tikai barības uzņemšana un taisīt, tā dēl scēnas ir muļķīgi un bērnišķīgi.

Kad es sagāju kopā ar savējo, tad pat nemācēju kartupeļus nomizot. Neko- mācījos un tagad jau esmu maziņš virtuves pro. :D
Mariannina- ja vēlies apmierināt sava vīrieša gastronomisko gaumi, tad mācies, nevis ņem pie sirds, pie nosacījuma, ka tas vīrieškārtas eksemplārs Tev normāls trāpījies, nevis kritizē kritizēšanas pēc. ;)

Oj, ja pēc 3h virtuve mani kritizētu - tas beigtos ar skandālu. Es specializējos 15-20 minūšu ēdienos :)

nu bet kā būtu , ja jums liktu galdā ko tādu , kas jums nemaz negaršo .... ? klusēt nav labākais varinats , kā tad lai otrs zin , ka man negaršo konkrēta lieta , es vispār esmu ļoti cimperlīga attiecībā uz ''ēdienu , ja man negaršo tad negaršo un es neiešu rīstīties tikai tapēc , ka otrs ir centies, godīgi pateikšu , ka diemžēl šis neatbilst manai gaumei ... nu nav man jājūtas vainīgai tapēc , ka man negaršo rukola vai turku zirņi , kā arī nav man jāēd rīstoties tikai , lai neaizvainotu otru .....

Pa retam gadās, problēma ir tā,ka draugs var teikt garšīgi, garšīgi, bet vienā jaukā dienā ,kad nebūs garīgā ,man paziņos, ka ēdiens ir negaršīgs :-D. Viņam patīk, ka ēdiens ir tāds klasiks. Man atkal ar daudz dažādu garšvielu vajaga. Bet pa lielam jau saka, ka garšīgi gatavoju. :-D. Ja ko gatavoju jaunu, tad uzreiz saku, ka ja negaršo ,tad lai uzreiz saka :-)

Bet es neesmu nekāda mājsaimniece, esmu strādājoša sieviete un to uzskatu ja ne par upuri, tad par lielu dāvanu no manas puses, ka es to vakaru atbrīvoju un 3h pavadu virtuvē, lai viņam pavagatavotu vakariņas.

Tu nopietni? Kam tad Tev vispār attiecības vajag?

Gan attiecības, gan ģimene uzliek sava veida pienākumus gan vienam, gan otram. Ja jums ir pieņemts tā, ka gatavo Tu, tad Tev ir jāiemācās to darīt ar prieku nevis kā papildus noslogojumu. Ja nemāki to tā uztvert, tad nevajag brīnīties, ka Tavs ēdiens negaršo.

es negatavotu vispār...:-D

ar prieku nevis kā papildus noslogojumu.

nedrīkst gatavot sliktā garastāvoklī , tad tiešām reti , kas sanāk ...

wee, ja godīgi - es ēstu to negaršīgo ēdienu un nekritizētu. Ir bijušas tādas reizes, kad man negaršo kāda pagatavotais ēdiens (tiesa - ne šī puiša), bet es nekad neesmu atļāvusies aizrādīt vai aizvainot. Man kaut kā iekšējā sajūta neļauj ko tādu pateikt aiz cieņas pret vina cenšanos. Bet tā laikam esmu es