Agrāk bija fobijas no medicīniskām manipulācijām un zobārsta, es varēju sēdēt rindā pie ārsta un sākt histēriski raudāt, bet tam es esmu tikusi pāri un pie ārstiem eju labprāt.
Klasiskā izpratnē man laikam nav fobiju.
Bet ir nepatika, kas balansē uz kenofobijas robežas - bailes no plašām, tukšām vietām (piem. laukumiem), nepatīk arī lieli priekšmeti.
Piemēram, nepatīk atrasties pie jūras, es nesaprotu tos cilvēkus, kuri brīvdienās brqauc pastaigāties gar jūru, man ir nereāli neomulīgi. Nepatīk lielas lidmašīnas, ir pretīga sajūta, atrodoties lidlaukā vai plašā laukā. Nevemju un nespiedzu, bet, ja ilgāku laiku pavadu tādā plašā vietā vai lielāka objekta tuvumā, visu dienu būs slikts noskaņojums.