Fobija

Njā, tā kā man ir dažas no VD iezīmēm, tad varbūt tas ir no tā.

No vardēm/krupjiem. Neeju garā zalē, mežā, pie ūdens arī bail, vienmēr kādam citam lieku iet pa priekšu, jo visu laiku jūtu bailes, ka tur būs vardes. Ja arī ieraugu tikai attēlu slikti sametas un vienmēr naktī redzēšu vardes un mani ļaunākie murgi ir saistīti ar vardēm, ka viņas man visur ir apkārt un neko nevaru izdarīt. Vardes noteikti man traucē normāli atpūsties pie dabas.

+++++
Ohoooo, visi vienmēr smejās par manām bailēm. Izrādās neesmu vienīgā, drusku palika man labāk, ka kāda saprot mani.

LACE uj, es ceru, ka tev no tā, ko uzrakstīšu, nepaliks slikti (labāk jau varētu paklusēt un neko neteikt :D) bet man omīte stāstīja, kā viņai varde uzlekusi virsū un piesūkusies pie kakla.

delusion, nu jā, ģ.ā un psihiatrs pateica, ka tā ir VD. Dzeru zāles, antidepresantus, panikas lēkmes pēdējā laikā nav bijušas (bet nu arī nekur daudz ārpus mājas neesmu gājusi) bet tās uzmācīgās domas nepāriet. Es nezinu, kā tieši ar to iespējams tikt galā.

stindzis, iedomājos to skatu un sajūtas,labāk nebūtu lasījusi. :-D Līdzīgi kā chérr citiem tas liekas smieklīgi, bet man pat piemājas dārziņā ir bail iet saraut zaļumus, jo vienmēr šķiet, ka pieliekšos pakaļ lociņiem un es ieradzīšu to monstru. Pirms kādiem 10 gadiem gandrīz noslīku vardes dēļ, peldējos dīķi un pie laipiņas trepēm bija piepeldējusi varde un visu laiku tur tusējās, protams, šļaktīju viņai ar ūdeni, nelīdzēja, tā tur kūlos kādu laiku pa ūdeni, kurš man bija pāri galvai, no savas panikas, jau pagāju zem ūdens.

Man paniku izraisa bišveidīgie. Es reiz tauriņķeramajā noķeru biti un skrēju pa pļavu izmisīgi raudādama, bailēs ka apstāšos un tā bite izlidos ārā, tik ilgi, kamēr vairs nebija spēka. :D Visi protams nosmējās līki, bet man tās bija īstas šausmas.
Un, ja man lapsene ielido istabā, tad es aizveru istabas durvis un aizbultēju visas durvju spraugas, lai tā lapsene netiek man klāt. Un neeju tajā telpā tik ilgi, kamēr kāds to lapseni nav izdzinis un man svēti neapzvēr, ka nelīgtā viesa vairs nav. Reiz lapsene ielidoja vannasistabā, kamēr es sēdēju vannā. Es pabāzu galvu zem ūdens un tā tupēju, kamēr sāka trūkt gaisa, tad pabāzu degunu ārā no ūdens, ievilku gaisu un atkal tupēju zem ūdens, līdz draudzene tika vaļā no lapsenes. Un ja es ieraugu irsi, tad vispār ir Dieva zīmes.
Savukārt, dīvainā kārtā kamenes man neraisa nekādas emocijas.

Un smieklīgākais ir tas, ka man nekad neviens no šiem mošķiem nav iekodis. Ja iekostu, es laikam no šausmām nomirtu. :D

es, protams, atvainojos, bet tik smieklígi :D gan par vardém, gan tomátiem :D

No malas tas tiešām izskatās smieklīgi, bet, ja pašam tas jāpiedzīvo.. :D

Ahh, man par šo tēmu būtu ļoti daudz, ko teikt, bet baidos izklausīties pārāk jocīga :-D Man daudz visādu fobiju, uzmācīgu domu. Vistrakāk laikam ir ar zirnekļiem... Ja ieraugu savā tuvumā un neviens to neiznes ārā, viss, panikas lēkme garantēta :-D Tārpi un kukaiņu kāpuri, kas izskatās kā tārpi, vispār var mani līdz histērijai vai pat vemšanai novest. Un ir šausmīgas bailes nodot asinis. Varu pat neskatīties, kā man paņem tās asinis, bet tas fakts vien man liek palikt trakai (s)

Dzīvot traucē lielākoties vasarā, bet gadās arī pārējos gadalaikos. Man ir paniskas bailes no negaisa. Tādas riktīgas. Ja esmu skolā un sākas negaiss, palikšu tur tik ilgi, kamēr pārstās, turklāt kaut kur stūrī nolīdusi, lai neredzētu zibens zibšņus. Nedod Dievs, ja būšu uz ielas, kad sākas negaiss.. Tad ir pilnīgs "čau" - apstājos un sāku histēriski raudāt, tālāk nekur netieku.
Vēl man ir bail no kukaiņiem un citiem pretīgiem radījumiem.. bet ar šo var sadzīvot.
Arī no salūta būkšķiem ir bail, bērnībā bija tik traki, ka zem galda slēpos kopā ar suni, kuram arī bija bail.. :D Pēdējā laikā it kā vairs nebija tik traki, bet Jauno gadu atkal sagaidīju ar paniskām bailēm.. :-/

Nu taču tīrās šausmas. Tiklīdz sākas vasara, sākas arī mani murgi par bišveidīgajiem. Katru otro nakti sapņoju par to, kā nogalināt gribošās lapsenes ielido istabā, es esmu ietinusies segā, bet viņas atrod spraugas un tiek man klāt. :-D

Inga, ar tavu sapņu sižetu šausmenes var veidot. :D

Man fobija ir no baloniem

Man ir līdzīgi. Tikai savā gadījumā es to nesauktu par fobiju, bet gan bailēm & nepatiku. Ciest nevaru balonus, visu laiku baidos, ka pārsprāgs un būs tas būkšķis.
Pievienojos arī tām, kurām bišveidīgie uzdzen paniku. Vasara man ir tīrās šausmas.. :D

Aha, es varētu mēģināt tādu šausmeni uztaisīt, bet pirmizrādi noteitki sagaidītu psihenē. :D

Atcerējos tās mazās vardītes pēc lietus, vienkārši drausmas. Ir bijis, kad braucu ar mašīnu pēc lietus, a viņas visas uz ielas un šķīst uz visām pusēm.

Iesāku tēmu skumjā noskaņojumā, lai uzzinātu, kā iespējams tikt vaļā no tām domāt, tagad sēžu un balsī smejos. :D :D

stindzis, nu bet domāju gan. :D Ir jau arī baigi rēcīgi. Viss jau tikai mūsu galvās. Vajag to visu uztvert vieglāk un ar lielāku humora devu.

Man bija viena darbiniece, kurai fobija no zivīm. Pat ja tas ir izcepts laša gabals, viņa tiešām skurinājās un trīcēja katru reizi, kad zivs bija virtuvē. Pašai bail no zirnekļiem, nu tā bail, ka varu krist panikā, raudāt un smakt, ja nokļūstu telpā, kurā ir zirneklis un nevaru no turienes droši izkļūt.

Klaviatūra, kā es tevi saprotu par tiem zirnekļiem! :'-(

Man ļoti, ļoti nepatīk, ka man draugs kaitinot aiztiek manu nabu. Un ir brīži, ka viņš satver manu roku un speciāli liek man pieskarties viņa nabai :D skan jocīgi, bet man ir bail. Es pilnīgi tādos brīžos varu sākt kliegt :D :D :D man riebjas nabas :D :D :D

Lucca, man atkal ir tā, ka man nedaudz riebjas vēnas un nepatīk uz tām skatīties :-D Ja vēl iedomājos jebkādu vēnu saskari ar adatām, viss, varu ģībt :-D