Ko jūs darītu?

riktiga cuciba,ka maminjas grib radiem uzkraut savu bernu

brausmīgi ir būt atkarīgam no kāda un vēl drausmīgāk no apstākļiem ....

es jau nelemju ko autorei darīt , tas bija tāds retorisks jautājums .... katrs dara , uzskata par pareizu , ja jau reiz izlēma te izlikt savu sāpi , tad arī mēs katra esam tiesīgas izteikties , par to kā būtu , būtu .... katram ir savs - drausmīgi , slieksnis.
Galvenais ir apzināties visus riskus un izvērtēt vai ir tā vērts.


P.s Mana vīra māte stāstīja , kā ar 2 bēniem dzīvoja kojās , bet tad bija pavisam citi laiki

kumu, man ļoti patīk tavi komentāri un zinot,ka esi sieviete gados tiešām apbrīnoju,ka tik vēsi bez liekiem apvainojumiem vari ko ieteikt. :)
Lasot no šīs diskusijas esmu sapratusi,ka pareizi domāju par bērnu plānošanu.

Esmu bērns no šķirtas laulības. vecāki šķīrās, kad man bija 5 gadiņi. mums bija ļoti grūti. tēvs dzēra, sita mammu.
pēc šķiršanās. bija vēl grūtāk. mamma viena ar mani. alga 90 lati uz rokas. kādu laiku līdz skolai dzīvoju pie omītes. paldies viņai. neskatoties uz to,ka izrādas,ka viņai kādreiz mazi bērni nav patikuši. paldies mammai par visu,ko viņa manā labā darīja, ka arī padošanas brīdī kaut kā centās mani izaudzināt. bija tiešām grūti. cepti kartupeļi jāēd, zaptes maizes saldajā. bet es no šīs dzīves daudz ko iemācījusi, un zinu,ka vēlos, lai bērni dzimuši mīlestībā un pārtikuši.
saviem vecākiem esmu piedevusi un esmu ļoti pateicīga, ka esmu. paldies viņiem.

Lūdzu, esi prātīga. varbūt kādu dienu Tev tavs bērns pateiksies par dzīvības došanu. jo ieņemt bērnu arī ir atbildība. vienalga. gribēts/negribēts/ nejauši/ gadījās.

Bērns būs mīlestība uz mūžu. Reti kurš nožēlo bērnu, bet daudzi nožēlo abortu.

Izglītība tūlīt būs, māmmiņ alga arī... ieraksti internetā "māmmiņa algas kalkulātors" un paskaties. Ievāksies atpakaļ pie vecākiem, nekas tur traks! Man rados viena meitene uz bērna dzimšanu tā arī izdarīja (viņa, vīrs un bērns) - nevis tāpēc, ka nebija nauda, bet lai mamma varētu palīdzēt un atbalstīt pirmo gadu, visi ļoti laimīgi!

Ko tad bērnam vajag? Bērns naudu apjauš tikai ap skolā iešanu. Viņš pirmos gadus nesapratīs vai drēbes jaunas un labas, ka tik silts; vai rati labi, ka tik ripo; vai mammai mašīna, ka tik mīl. Un mūsdienās neviens nepaliek ar bērnu uz ielas, ēdienu un drēbes vienmēr var sagādāt. Dzīvo pie vecākiem un viņi jūs pabaros, atradīsies māmmiņas, kuras ar prieku bērnu drēbītes atdāvinās. Pat visļaunākā gadījumā, ir sieviešu un krīžu centri - tur pat ir ļoti moderni, daudz ziedojumi iet un tiešām palīdz sievietēm.

Nezinu vai kāds te minēja, bet ir taču arī alimenti. Bērna tēvs var negribēt ne Tevi, ne bērnu, bet ar tiesu viņam var piespiest maksāt. Varbūt tagad viņš arī tikai students, bet tā summa augs līdz ar viņa karjeru.

Paturi bērniņu, nenožēlosi!

Dzīvo pie vecākiem un viņi jūs pabaros

varbuut tie vecaaki nemaz negrib un nevar pabarot veel liekas mutes

"māmmiņa algas kalkulātors"

nu, nopietni...

Dzīvo pie vecākiem un viņi jūs pabaros,

jo vecāki izvēlējās dzemdēt.

Es arī augu ģimenē, kurai ļoti grūti gāja ar naudu. Bet vai bērnībā es to sapratu? Paēdusi lai nu kā, bet biju, apģērbta biju, daudzi atdod drēbītes, jo tās jau nenonēsājas, mazais ātri aug. Un esmu pateicīga mammai, ka tam visam gāju cauri, jo tas liek novērtēt dzīvi. Viņa nevarēja nodrošināt, lai man būtu visas jaunākās mantas kaudzēm, bet viņa bija mīļa mamma un vēl joprojām ir mīļākais cilvēks man. Un tagad, kad pati gaidu bērniņu, viņa jau sapņo kā auklēs viņu un no tīras sirds cenšas palīdzēt kaut vai nelūdzu. Tas ļoti atkarīgs no tā kāda ir tava mamma. Bet ja es būtu tādā situācijā, pat nepieļautu domu par abortu.

Es vienu nesaprotu, kāpēc visi tā uzsver to uzkraušanu? Vai man māte tāda savādāka nekā citiem;/ Viņa ļoti gaida,kad vedīšu meitu ciemos.Zvana prasa, vai drīkst no dārziņa izņemt,un laiciņu padzīvoties. Iet pastaigāt. Tiešām ar prieku to dara. Ome mana arī labprāt grib ar meitu padzīvot.Pati zvana ,lai vedu ciemos. ;/ Nu man meita tāda sabiedriska, neraud pie svešiem, nezinu kā būtu ar bailīgu,raudulīgu bērninu!

Nu vienīgi par tām kojām,tas nu gan galīgi nav prāta darbs...

visiem vecaaki nav vienaadi. es arii negribeetu pieskatiit radu beernus

Es vienu nesaprotu, kāpēc visi tā uzsver to uzkraušanu?

Tāpēc, ka pēc sevis spriež.

Bērna tēvs var negribēt ne Tevi, ne bērnu, bet ar tiesu viņam var piespiest maksāt.

Kas tas par murgu? Ja bērna tēvs nevienā brīdi bērnu nav ne gribējis, ne plānojis, tad lēmums bērnu paturēt ir sievietes atbildība. Necilvēcīgi tādā gadījumā prasīt alimentus. Cita lieta, ja tēvs bērnu gribējis, bet pēc tam pārdomājis.

Ne visiem vecāki pensijas gados, vecākiem arī ir darbs, ir brīvdienas, ir savi draugi un sava dzīve, nevis tikai mazbērns, ap kuru jāgriežas viņu pasaulei.

viena lieta ir iet ciemos un ārā , kad Tu gribi , bet pavisam cita , kad tev tas ir jādara obligāti. Es spriežu pēc savas mammas , viņa man nekad neatsaka , bet nu 2 gadu laikā tās ir bijušas 5 reizes , kad meita nenakšņoja mājās + 1x vai 2x atstāju uz 3h , jo gribēju ar draugie pavakariņot restorānā bez bērna. Ja manai meitai būtu bērns , es gribētu ar viņu pavadīt laiku , bet normālam pieaugušajam cilvēkam pietiek savu darīšanu , valodu kursi , teātri, draugi, darbs ,ceļojumi , attiecības nu 101 lieta , man šķiet nepareizi brīvprātīgi- piespiedu kārtā uzkraut savu bērnu. Protams , ka reti kura mamma vai ome atteiks , bet tikai tapēc , ka sirdsapziņa mocīs nepalīdzēt miesīgam bērnam + ja meita tik neapdomīgi palika stāvoklī , es kā vecāks domātu , ka daļa jau tur ir arī manas vainas , mans bērns kā nekā , tātad , es ko salaidu greizi audzināšanā un attieksmē.

Jūs jau tā sakāt , ka omēm bērni būtu katru nedēļu jāpieskata.Tas ir absurds. Protams tas nav viņu pienākums, un tas nav jādara.Es nekad neatstātu bērnu cilvēkam,ja redzētu ka viņam ir kādas nepatikas,vai nu vēl labāk uzspiestu;/

Tik dažādi cilvēki,un tik dažāda attieksme ar to ir jārēķinās.

Jūs šeit nosodat vārda ''nogrūst'', ''uzgrūst'' lietošanu, bet kāda vispār stādās priekšā kā apvienot darbu ar studijām? Meitene strādā pa naktīm, kas nozīme, ka pa dienu, visticamāk, mācās, augstskolā nepietiek tikai ar lekciju apmeklējumu, vajag arī mācīties ārpus tās. Pieņemu, ka meitenei bija arī grūti atrast labāku darbu, tāpēc strādā naktīs, nu tad jūs vispār saprotat, cik daudz laika bērns pavadīs pie vecākiem, vecvecākiem, radiem un vēl nezin kādiem cilvēkiem?! Tās tomēr nav divas stundiņas nedēļā... Kā vēl to nosaukt?!

Un man pašai ir vecmamma, kura ir pensijā, kurai ir daudz brīvā laika un tīri labprāt pieskatītu kādu mazmazbērnu, BET es netaisos pieļaut, lai manu bērnu audzina kāds cits, kamēr es strādāju pilnu darba dienu + vēl mācos. Tā gluži vienkārši jau ir izmantošana, ja nevar bērnu audzināt, bērnu nevajag.

Lai gan laikam vairs nebūtu ētiski spriest par šo tēmu, autore jau izlēmusi... Tas bija vairāk tām dāmām, kas tīri labprāt atbalsta bērna UZGRŪŠANU citiem :)

Posta autore teicās, ka grib bērnus, bet tikai nākotnē...cilvēki bieži vien gaida to nākotni..un tad dzīvos, un tad būs..Bet nākotne pienāca tagad. Bērni ne pie kā nav vainīgi. Tā ir nākotne un īsta mīlestība.

Precīzi un patiesi.

Winterra, stipraid dzimums
Jā, lai vecāki pabaro! Manā uztverē tas ir pilnīgi normāli, nezinu kādās ģimenēs jūs augat. Ja man tagad būtu problēmas, mani vecāki noteikti varētu mani pabarot un izguldīt. Un es zinu, ka vecumdienās es viņiem to pašu un vēl 10x vairāk sniegšu. Ģimene palīdz viena otram nevis tikai 18 gadus, bet visu mūžu. Žēl, ja citiem tā nav.

Plus, bērns ēd mammas krūti gadu mierīgi un uzcept papildus kotleti nav nemaz tik dārgi. Vienalga cik gadi - tas ir bērns, mazbērns un ģimene.

Nikola tās ir Tavas personigās domās, nekāds murgs tur nav. Aborts nav kā nogriezt matus, sievietei ir tiesības to nedarīt un vīrietis pie grūtniecības ir vienlīdz vainīgs - vajadzēja izsargāties. Arī pēc likuma tas nav nekāds murgs - ja DNS atbilst, tad viņš maksās alimentus minimums 18 gadus; vairāk, ja bērns studēs. Protams, ar to nāk arī tiesības iesaistīties bērna dzīvē un audzināšanā - bet tas nav piespiedu kārtā. Par alimentiem gan nav izvēle.

Nikola tās ir Tavas personigās domās, nekāds murgs tur nav. Aborts nav kā nogriezt matus, sievietei ir tiesības to nedarīt un vīrietis pie grūtniecības ir vienlīdz vainīgs - vajadzēja izsargāties. Arī pēc likuma tas nav nekāds murgs - ja DNS atbilst, tad viņš maksās alimentus minimums 18 gadus; vairāk, ja bērns studēs. Protams, ar to nāk arī tiesības iesaistīties bērna dzīvē un audzināšanā - bet tas nav piespiedu kārtā. Par alimentiem gan nav izvēle.

Teorētiski taisnība tev ir, bet ir tiesas izdevumi, tie ir lieki līdzekļi, kuri jau tā nav autorei (jā, var atmaksāt pēc tiesas procesa, bet pirms tā tam ir jābūt nokārtotam) + tas nav dažu stundu jautājums.. Tas ir laiks (arī, kurš autorei nav), plus, ja tēvs neievēro likumu var sanākt tiesāšanās laiku pareizināt ar 2. Kopumā sarežģīts process, kurš visticamāk noved pie pozitīva rezultāta, bet daudzi mūsu valstī netic tiesu sistēmai, nezina savas tiesības un līdz ar to neko nespēj panākt.

Diskusija jau aizgājusi citā virzienā, bet es par to, kā bērni "atrod" visneīstāko/īstāko? laiku, kad pieteikties. Man tieši zināms viens stāsts, kur pāris gadiem vilka savas pusizjukušās attiecības, un, kad beidzot saņēmās sķirties, sīcis bija klāt kā likts. Tad nu nomarinējās vēl pāris gadus tā bērna dēļ kopā. OK, tad nu ņēma pa otram lāgam šķirties, - un atkal bēbis klāt. Rezultāts: uz divām pusēm izraustīti bērni, kuru vecāki pat pa telefonu nespēj sarunāties.

Serenay ja arī likumdošana paredz šādā situācijā alimentu piedziņu, vēl jau eksistē ētikas moments, nu vismaz priekš manis eksistētu, man šādā ceļā dabūta nauda laimi nenestu un man to nevajadzētu. Bet, ja kādai tas pieņemami, tad tik uz priekšu.

Ģimene palīdz viena otram nevis tikai 18 gadus, bet visu mūžu. Žēl, ja citiem tā nav.

Ģimene palīdz, bet viņiem nav pienākums audzināt mazbērnu, ja meita bijusi tik bezatbildīga, ka dzemdējusi, nespējot parūpēties par sevi un savu bērnu.