Ko jūs darītu?

Kāpēc vajag pamest darbu un skolu??
Turpini strādāt- nopielnīsi māmiņalgu pusotram gadam pēc bērna piedzimšanas. Skolu taču vari turpināt, kamēr esi stāvoklī. Kad piedzims, ja jūti, ka nevari pavilkt, vari pāriet uz vakara studijām vai neklātieni, paņemt akadēmisko gadu sliktākajā gadījumā.

Un pēc tā akadēmiskā? Kas audzinās? Vecāki? Kas naudiņu dos, kamēr būs BKA? Vecāki?

Apple_pie
Tu laikam nenojaut ko sieviete spēj izdarīt!
Man ir dzīvs piemērs, tikai bērni ir divi. Dzīvo bez vīrieša, izmācījās izvēlēto profesiju, strādā, pavada laiku ar bērniem, bērnus iedod kaimiņienei kurai samaksā katru dienu. Abi bērni ir dvīņi un 2 gadīgi. Mamma neved viņus uz bērnudārzu, jo esot par agru. Un šī vecā kaimiņiene saka, ka tie divi mazie ķipari padara viņas dienu krāsaināku.
Visam vienmēr ir RISINĀJUMS!
Pat viena draudzene ved pie savas draudzenes uz maiņām pieskatīt bērnus.

Jā, bet kāpēc ir jāpataisa sevi par upuri, iespējams, bērnu par upuri. Nu izbeidziet sprediķot par grēku un ko tur vēl ne. Ne jums jāaudzina, ne jums jāuzņemas atbildība, ne jums jātēlo varones. Ja kāda ir tāda, protams, apsveicami, cepuri nost, bet visas tādas nav.

Ja tu zini , ka viena varēsi uzturēt bērnu , tad uz priekšu , ja ne , tad neesi muļķe .
Ja tu ar to puisi izšķiries , kur tu dzīvosi ? par kādu naudu ēdīsi , uzturēsi bērnu ? Kur tu liksi bērnu kamēr būsi mācībās , darbā ? Ar dārziņu nepietiks , būs vajadzīga arī aukle , vai kāds cits , tie atkal ir izdevumi .... Es nespēju iedomāties , kā par 500 eiro ( daudzas te to min , kā +/- vidējo ciparu ) var apmaksāt dzīvokli, studijas, ēdienu , drēbes u.t.t

Apple_pie aborts ir grēks. Diemžēl! Man kursā viena dāma uztaisīja abortu 18 gados, tagad saņem pa pilnu programmu, karma atmaksā un ļoti smagi pietam. Bet šis cilvēks ir ļoti grēkojis vispār par daudzām lietām.
Esmu runājusi vēl par šo tēmu ar dziednieci, viņa teica, ka tas ir liels grēks- aborts.
Taču ir zināmas situācijas ka sievietes pie 35 (kurām ir bērni) uztaisa abortu, jo nespēj iznēsāt un ir ginekoloģiskas problēmas.
Es uzskatu, ka tas ir grēks, bet katram uzskati ir citi. Es saglabātu bērniņu! Uzskatu, ka sieviete kura ir saņēmusi šo iespēju kļūt par māti ir jāaizmanto un jādod iespēju dzīvot.
Tas ir mans uzskats.

Grēks ir dzemdēt bērnu, par kuru nespēj parūpēties. Grēks nav justies vājai, būt vājai, saprast, ka nav īstais laiks. Tad jau arī 14 gados dzemdēsim? Vai dzemdējam un pametam uz ielas? Citām vispār vajadzētu abortu kā obligātu prasību. Jā, tāds ir mans viedoklis.

un bērnam ir vajadzīgi vecāki , nevar to uzgrūst citiem , vienalga , vecāki, skolotāji, aukles ... bērni ir jāaudzina vecākiem .... dzīvei nevajadzētu grozīties ap to kā pabarot un izskolot bērnu , bērns nav nasta ....

Apple_pie, ja sieviete strādā, tad tas nozīmē, ka saņems arī māmiņalgu 1,5 gadus. + ir lielāka summa, kad iet dekrētā un, kad mazais piedzimst. Jautājums par to, vai ar šo summu pietiek.
Man vienkārši šķiet, ka, ja ir gribēšana, ļoti daudzas lietas var atrisināt.

Jā, tiešām pietiek gan dzīvesvietai, gan pabarot, gan pašai apģērbties.
Un, ja nav gribēšanas, vai tas ir nosodāmi? Nē, manuprāt, nav. Es redzu, kāpēc viņai trūktu gribēšanas, arī man trūktu.

Dace117 Ja Tu skaties no reliģiozās puses piedod, bet iet pie babpsenēm ir arī ļoti liels grēks. Vienalga dziednieks, zīlniece vai kas.
Tas ir pašai jāsaprot un ir jārunā ar ģimeni. Jo arī pēc aborta ar to ir jāsadzīvo. Viennozīmīgi aprunājies ar pašiem tuvākajiem izstāsti visu godīgi un tici man ar ģimenes atbalstu sapratīsi ko darīt. :-)

Apple_pie es 14 gados vēl par seksu nedomāju. Pirmā reize man bija 18 gados vai 19 gados, kad man bija pirmais nopietnais puisis! Man vecāki sāka skandināt kad man parādijās pirmais puisis- Ja Tu paliksi stāvoklī (bet nav ieteicams vēl) Tu mums saki, abortus netaisīsi. Tā gāja gadi un kad izlēmu tikt pie bērniņa, tā nesanāk. :(
Bet jā par dažiem kontingenta cilvēkiem runājot - piekrītu. Drīzāk ieteiktu steralizēšanu. :-|

Bet katram ģimene arī ir citādāka, visi nav tādi, kas atbalstīs, sapratīs uzreiz, varēs palīdzēt finansiāli, kā arī visas nav tādas, kuras pirmo reizi ar seksu nodarbojas 18 gados.

Es taisitu abortu. Meitenei ir pasai jarupejas par savu bernu, neviss vecakiem vai kaiminjiem. Ja nevar ta nevar, bus citi berni

Sofiii, es par lielāko grēku uzskatu- abortu, krāpšanu, nogalināšanu, dzīvnieku fizisku aizskaršanu (neiet runa par mācīšanu, ka pa dibenu uzšauj), melno maģiju (pieburšanas).
Katram, manupāt, ir tas savs grēku saraksts. Ja skatsmies pavisam no reliģiskās puses, noteikti esmu grēkojusi.

Apple_pie piekrītu, tāpēc šeit izteicu savu viedokli, kādi ir mani uzskati par to un kādi man ir ielikti tie audzināšanas pamati tajā visā.

Dace117 Es pati esmu mācītājam pajautājusi kas ir lielākais grēks - tā nav slepkavība , bet nodevība. Tas izpaužas ja Tu esi Kristīts , aizgājis uz baznīcu un pēc tam pateicis man to nevajag , vai pie kāda dziednieka, zīlnieces ( jo ja Tu neprasi noburt, kāds cits prasa) tātad tu pie tā cilvēki esi bijis un tas ir grēks. To baznīcā uzskata par lielāko grēku- Nodevību. Un vienmēr var palūgt piedošanu. Bet uzskatu ka meitenei ir pašai jāizdomā.
Un pietam nav jau nemaz tik viegli dzīvot pēc tā aborta, mana draudzene kā ierauga mazuli, sāk raudāt un vienmēr zin cik vecs būtu bijis viņas bērniņš. Tāpēc teicu tas pašai jāizlemj cik pati sieviete ir stipra.

Izrunajies ar vecakiem, neizdari lemumu viena pati. Ja vini ir gatavi tevi atbalstit, palidzet , tad berniju atstaj. Iespejams , skolai bus japagaida, bet tas nav uz visu muzu. Berns nav pasaules beigas, tiesu otradi. Izturibu.

Ehh, jautājums un situācija, protams smaga :(

Es arī esmu aizdomājusies "kā būtu, ja būtu". Darītu kā Apple_pie.

Es nespēju iedomāties, ka es varētu dzemdēt bērnu no vīrieša, ar kuru vairs neesmu kopā. Nesaprotu šo mazohismu - nav ne vīrieša, ne pietiekami naudas, lai uzturētu bērnu, bet vienalga dzemdēšu, lai jau dzīvo bērns pusbadā un bez tēva, bet es būšu izdarījusi varoņdarbu - piedzemdējusi bērnu!
Un uzkraut rūpes par bērnu vecākiem vai citiem radiem ir ļoti bezkaunīgi, tas nav viņu pienākums. Ja reiz piedzemdēji, tad rūpējies pati un nevienam palīdzību nelūdz un nežēlojies, cik grūti iet.

Sākšu ar to, ka dzīve var izmainīties katram no mums vienā sekundē!

Vīrietis, topošais tēvs var iekļūt negadījumā vai veselība var pasliktināties un aiziet aizsaulē- sanāk audzināt bērnu vienai.
Vientuļās grūtnieces un vientuļās mammas mēdz arī sastapt citus dzīvesbiedrus.
Ģimenes mēdz šķirties ar vairākiem bērniem ģimenē.
Darbu var zaudēt daudzu iemeslu dēļ, bet pēc kāda laika var iegūt pat vēl labākas iespējas izaugsmei.

Kā var pateikt par bērnu, ka tā ir nasta vai apgrūtinājums? Tas ir cilvēks, kurš izaugs.

Tā kā es pati esmu mamma, es jau rēķinos ar to, ka tad, kad manai meitai būs bērni, es palīdzēšu tik daudz, cik būs nepieciešams. Meita būs mans bērns arī tad, kad viņai būs 60 gadi un viņas bērni būs mani mazbērni- kā tie var būt nasta?? Audzināšu, ja vajadzēs, JO TĀ BŪS MANA ĢIMENE!!!

Piekrītu, ka ne katram cilvēkam vajag kļūt par vecāku. Sievietei ir tiesības izvēlēties vai kļūt par māti (aborts ir katras izvēle).

Autores gadījumā, es sliecos domāt, ka viņa sev dzīvē aborta izvēli pārmetīs vēl ilgus gadus. Ir draudzenes, kuras bija palikušas "nelaikā" stāvoklī un baiļu māktas veica abortu. Ir pagājuši vairāki gadi (vienas draudzenes gadījumā pat 10 gadi), bet nespēj aizmirst izdarīto. Moka sevi ar domām, cik bērnam varētu būt jau gadi, iztēlojas kā bērniņš izskatītos, ja būtu puika vai meitene, ar ko nodarbotos, ko kopā darītu utt. Ļoti smagi noskatīties :-/

Es autorei ieteiktu aprunāties ar savu ģimeni.

Lai veicas! :)