Nesatiekos, un to nemaz arī negribu. Es sevi nevaru iedomāties ar nevienu citu, tikai ar viņu. Kopš šķiršanās ir pagājis tikai mēnesis. Cenšos tam vel tikt pāri, ir bijuši vairāki sapņi par viņu, izgulēties pat normāli nevaru.
No sākuma viss bija ideāli, bet vienā brīdī viņš pasaka, ka vairs nevēlas attiecības. Sāpēja ļoti, bet pakaļ jau neskrēju. Tad pēc nedēļas satiku viņu klubā, atkal dejojām, bija skūpsti, teica ka pietrūkstu. (Dzēris nebija) Pēc tās dienas cerēju, ka uzrakstīs, piezvanīs, bet nekā.
Cenšos mierināt sevi, ka vasarā sāksies nedaudz savādāka dzīve, prom no ikdienas rutīnas, vairāk darbu, kas cerams liks mazāk domāt par viņu, bet šobrīd jūtos salauzta.