Man sapņi mēdz būt diezgan dīvaini. Cilvēki, dzīvnieki kas kādreiz bijuši dzīvi, es savos sapņos no viniem izvairos, kaut dzīvē bijušas labas attiecības. Dzīvē es tiešām ļoti baidos no mirušiem. (zini, ka no dzīviem jābaidās, ne mirušajiem),bet neko nevaru izdarīt, baidos un viss. Laiku atpakaļ bija sapnis ,kur mans tēvocis nāca iekšā mājās, omīte (kura ir dzīva) ,ielaida viņu iekšā, es priecājos, un eju klāt,bet vienā brīdī es atceros, ka viņš ir miris un es pēkšņi aizskrēju prom, paslēpos un bļāvu lai neiet klāt, jo viņš nav,bet mani takā neviens nedzirdēja.
Līdzīgs sapnis bija kad redzēju tēvoci, nākam no ielas uz sētas vārtiņiem, omīte gāja ielaist, bet es skrēju pie vārtiņiem, stumt prom, nelaist iekšā. Teicu, lai nelaiz iekšā,bet omīte teica, kādēļ, tas tak man Dēls? Es nespēju pateikt īsto iemeslu, teicu Vien to, ka nevajag laist,jo tas nav tas ko tu domā. :-(