Sveiki! :)
Dzeru kafiju, nedaudz pukojos uz vienu paziņu par nerēķināšanos ar mani, manu laiku, mūsu norunu nerespektēšanu. (t)
Drīz jādodas būs pie vīra omes. Vakardien vīra oma nokrita dārzā. Par laimi, kaimiņi tieši bija pie loga un redzēja, tā nu varēja palīdzēt piecelties, jo pati nespēja. Šorīt nav varējusi piecelties normāli no gultas, jo sāp visas maliņas (nokrita uz cietas virsmas).
Es nesaprotu kā vēl censties pierunāt omi doties dzīvot pie mums. Citādāk mums biežak par 1x nedēlā ciemošanos nesanāk. Viņa man ir sirdī ļoti mīļš cilvēks un esmu gatava uzņemties rūpes (ļoti labi apzinos, uz ko parakstītos). Man sirdi plēš pušu tā apziņa, ka es un vīrs esam vienīgie, kuri pārdzīvo par viņas nedienām ar veselību :-/