Man nepatīk mans vārds

atvaino, es līdz asarām nosmējos. Man ir tāds pats vārds, dzīvē nebiju iedomājusies, ka vecmodīgs, kauns arī nekad nav bijis. Sākot lasīt tēmu likās ka nu tik būs kkas strašns, izgāja caur galvu pāris varianti, un tad- manējais :D
Un par ārzemēm- chill. Tas vārds ir ļoti daudzās pasaules valstīs izplatīts, nevienam nav problēmu izrunāt vai atcerēties.

Un ja pat butu vecmodigs, tada tads butu kruta. Ka nevienai. Visas reicelas, vanesas vai kas tur vel...

Man patīk Isabella, Keitija, Hanna, Reičela,

Mazaak amerikaanju filmas skaties, tev ir normaals vards, kursh visas pasaules valodaas skan labi.

Man patīk Isabella, Keitija, Hanna, Reičela,

briesmigi vardi! Ka lielaka dala maminu dod kas skaats serialus un visas intereses. Dies nedo...

Tas ir pavisam normāli, ka nepatīk.

Man arī bija sajūta, ka mans vārds nav mans. Arī pavisam normāls latviešu vārds. Bet es jutos ar viņu drausmīgi, man bija 10 dažādas iesaukas un, iepazīstoties ar cilvēkiem, es izvairījos saukt sevi vārdā. Katru reizi, kā kāds mani pasauca, man bija nepatīkamas sajūtas.

Kad netīšām atradu vārdu, kurš šķita man kā "otra āda", nekavējoties pieliku klāt tam vārdam. Tagad man ir divi vārdi, iepazīstinu es ar sevi, saucot jauno vārdu. Jūtos brīnišķīgi. Arī vecais vārds mani vairs tik ļoti netraucē. Bet tāpat pieļauju iespēju kaut kad to pirmo vārdu noņemt.

Interesanti vēl tas, ka skanējums abiem vārdiem nemaz nav krasi atšķirīgs. Un pat ļoti labi viņi skan kopā :)

Man arī nepatīk mans vārds. Nu vārds kā vārds, bet nekad neesmu bijusi par to sajūsmā, tāpat kā nekad neesmu to saistījusi ne ar savu raksturu, ne personību. Nu neko. Jau gadiem ilgi, kopš atradu vārdu, kuru saistu ar sevi, vienkārši lūdzu apkārtējos mani tajā saukt un nevienam nekad nav bijuši iebildumi.