Labrīt.
Klasika - vajadzeja būt ātrak darbā, ierados pusotru stundu vēlāk. Ha.
Dzeru kafiju, lēnā garā bakstos ap pastu. Drīz tāpat pie ārsta. Nezinu kur bija prāts uzzvanīt mammai 10 no rīta un pastāstīt par saviem jaunumiem par darbu, dzīves vietu. Vienu moralizēšanu tik dzirdēju.
Jūs mammas viedoklis un domas arī vēl joprojām ļoti ietekmē? Itkā ar prātu saprotu, ka esmu pieaugusi sieviete, bet ja viņa man ko sliktu pasaka, tas iecērtas tik dziļi..
Šodien plānā nekas, nostrādāt, vakarā tikšanās ar dzīvokļa saimnieci, jāmēgina šis tas sarunāt un tā. :)