Domāju, ka šo problēmu ietekmē daudzi faktori vienkopus. Par informācijas trūkumu varētu sūdzēties vienīgi tādā ziņā, ka bērniem, manuprāt, ir maz pieejama personīgā informācija, resp., no vecākiem, tuviniekiem. Bieži vien vecāki nemaz paši nezina, kā pie bērna vērsties ar jautājumiem un pieredzi par seksuālo dzīvi. Nedomāju, ka bērniem trūkst formālās informācijas par seksu - tagad tā ir pieejama pilnīgi visur, ļoti blīvā veidā - skolā, internetā utt. Vajadzētu apmācīt tieši vecākus - kā runāt ar bērnu par to, jo tieši tā informācija, manuprāt, ir vissvarīgākā. Iebāzt un izņemt jau visi pratīs, bet nozīmi un uzskatus lielā mērā ietekmē tieši tuvie cilvēki - vecāki.
Vēl liela problēma, manuprāt, ir atklāti seksuālais dzīvesveids, kas tagad pusaudžiem tiek zombēts. Meinstrīma kultūra taču ir seksa oāze - r'n'b, hiphopa video ir pārbāzti ar mauciskiem izlēcieniem, mode ir pēc iespējas plikāka, multenes arī vaļīgas. Gan jau te būs virkne, kas teiks, ka izklausos pēc vecas omes un jau sen laiks novilkt nevainības aizsargājošās bikšeles, bet runa taču ir par bērniem. Tas ir vecums, kad visu interešu priekšplānā izvirzās elki, sekošana, vēlēšanās līdzināties viņiem. Kamēr plikadīda Mailija Sairusa lēkās pa skatuvi, tikmēr mazgadīgo seksa industrija plauks un ziedēs, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Un arī vecāku uzmanība, pašu vecāku vēlme ieaudzināt bērniem vērtības un intereses, kuras sniegtos tālāk par klasisko umpapā traļaļā.