Es ieteiktu ''idejiski'' savā galvā mazliet noņemt to darba lielo ''atbildību'', kas rada stresu. Vienkārši reizi pa reizei dienas laikā atceries, ka, principā, cietumā par kaut ko neizdarītu tevi neieliks (laikam..?). Kas tad vispār dzīvē ir svarīgs? Ja atlaidīs - tas nozīmēs, ka tiešām ir bijis par daudz un nu viss ir okei. Atradīsi kaut ko citu - neticu, ka pēc atlaišanas uzņēmīgs cilvēks nomirst badā.
Par mācībām - iespēju izglītoties jāvērtē augstu, jo daudziem tāda iespēja (gan materiāli, gan intelektuālā kapacitāte nevelk) nav dota.
Ja sanāk, varbūt mēģini atlikt no katras algas 50-100 eur, lai drusku ir tā rezerve, ja nu kas.
Vienkārši novērtē to, kas tev ir un nestresini savu veselību.
Jūtu arī tev līdzi visās jomās - arī man ir pilna laika klātienes studijas, pusotras slodzes ofisa darbs ar termiņiem katru nedēļu (ļoti neprognozējams, svārstīgs, stresains), plus vēl ģimenes loceklis uz gultas, kas prasa apkopi. Bet kaut kā šķiet, ka tas viss, kas izdarīts, nepaliek bez atalgojuma nākotnē.
674
