+ un - par dzīvi laukos un pilsētā

Nesaprotu te vairākkārt pieminēto mazpilsētu pievilcību. Līdz skolas beigām tādā dzīvoju.
Viens otru pazīst, visas tur aprunāšanas, klačas, liekas, ka ap to mazpilsētā vien dzīve griežas.
Veikali tādi-nekādi, ja apmierina tas sortiments, kas pieejams mazajā maximā, tad ok, bet tāpat jābrauc uz lielāku pilsētu iepirkties.
Darba iespējas arī nekādas, darbs ir tuvākajā lielākajā pilsētā, kur 40 km, ar savu mašīnu, sab.neiet tik bieži.
Daudzas vietas nav apgaismotas.
Daudzi pusklaiņojoši suņi (man no tiem bail)
Par mazpilsētas dzīves mierīgumu arī neteiktu, noziedzība prorcionālā līmenī ar lielpilsētu, ja skatās pēc iedzīvotāju skaita. Iespējams pat, ka augstāka.

LaLaLa Izklausas ka jūs mierīgi varat dzīvot laukos. Vienīgais par ko es vel aizdomājos.. Vai tev netraucē tas ka radinieki atradīsies ļoti tuvu? Tam ir savs plus, bet tajā pašā laikā viņi var baigi bāzties virsū, neļaut jums dzīvot savu dzīvi utt...

Miss Joker, mani vecāki nebāž degunu citu dzīvē. Mēs būtu tur pat blakus, bet tomēr tie ir 3km, kurus nevar ar kājām ātri noiet, tomēr ir maza distancīte.
Kādu laiku jau vajadzētu padzīvot vecākiem tuvāk, jo, kamēr māju izremontēsim, paies krietns laiciņš.

Nikola.
Žēl, ka Tev tik slikta pieredze, ne jau visur klaiņo suņi un ir liels nozieguma līmenis.
Man ir tieši pretēja pieredze. Vietējie ir ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Pieskata mūsu īpašumu, kad neesam uz vietas. Kāds esi pret apkārtējiem, tādi viņi ir pret tevi.
Aprunāšana - es domāju, par to vispār nav jāiespringst! Lai aprunā, ja tīk. Galvenais spēt pietiekami distancēt sevi no tā, lai būtu par ko tenkot. Tik un tā jau vienmēr būs kāds, kas apspriedīs vai nu pozitīvā vai negatīvā nozīmē.
Darba iespējas - tas gan ir svarīgi, piekrītu. Domāju, šim jautājumam jau jābūt skaidram, pirms pārcelties uz dzīvi laukos. Ja nezin, kur tur strādāt, tad varētu būt ļoti nepārdomāta rīcība dzīvot laukos.
Par veikaliem - a ko ikdienā vairāk vajag par pārtikas veikalu? Katru nedēļu taču neiet apģērbus pirkt vai citus krāmus. Ja vajag iepirkties, nav taču problēma aizbraukt uz pilsētu. Tāpat arī ar visiem pasākumiem, izklaidēm. Nu ne jau katru nedēļu iet uz kino un teātriem..
Neapgaismotās vietas - kāpēc jāstaigā pa tādām vietām? Ja brauc ar mašīnu, kāda problēma?

Esmu izteikta pilseetniece, tachu katru beerniibas vasaru pavadiiju taados autentiskos laukos (ne Latvijaa), taadeel ir radies ieskats no abaam puseem.
Laukos var labi dziivot(pat labaak nekaa cits pilseeta), ja straadaa daudz un neslinko. Bez shaubaam ir loti daudz smaga fiziskaa darba, darbs principaa nekad nebeidzas kaa jau tas ir, ja dziivo maajaa.Liidz ar to paliek mazaak kultuuras devas, nav pieejami plashaa klaastaa koncerti, izstaades etc. (Paliek lasiishana, paarsvaraa ziemaa:-D). Liels pluss ir dabas tuvums, savi produkti. Un veel ne tikai daudz jaastraadaa, bet jaabuut arii smadzeneem, lai izsheemotu, kaa maksimaali samazinaat fizisko straadaashanu un ieguutu maksimaalo labumu, jo ir pieredzeets, ka var bezjeedziigi smagi straadaat bez rezultaatiem. Arii veseliibu liela fiziskaa slodze ietekmee.
Katraa zinaa peec sajuutaam es nevareetu taados iistos laukos ilgstoshi dziivot, jo diezgan liela rutiina pluss mazaaks komforts un taadu ekstru kaa izklaides, veikali, salons, kafee, restoraani un socializeeshanaas.

P.S. Bet tas, kursh ir piedzimis laukos, uz to skataas savaadaak, tas, kas pilseetniekam ir miinus, neshkiet tik buutisks)

LaLaLa Tad jau labi ka problēmas ar radiem nebūs :) Es vienkārši zinu tādus gadījumus kuri pat dzīvojot 30 Km attālumā pamanās uzkrist katru dienu uz nerviem, bāsties mazajam virsū un vispār kopumā čakarēt dzīvi.

Esmu uzaudzis ciematā.
Visur kur ej vienas un tās pašas sejas, un kaimiņi privātmāju ciematā, visur vieni un tie paši cilvēki. Visi par visiem zina un aprunā, tas viss sāk apriebties.

Kad sāku dzīvot Rīgā, tā bija cita pasaule un brīvība.
Nu un protams darba un izklaides iespējas ir daudzveidīgas.
Ārpus pilsētas ir jauki vasarā un skaistās ziemas dienās, pārējā laikā diez kas nav.

Nu tas jau katram individuaali, es zinu, ka es neesmu gatava dziivot maajaa, mani nesaista maajas darbi, nav runa par karupelu lauku, bet par to, lai zale vienmer nopljauta, zalja un smuka, lai apkartne sakopta, pukje kada iestadita, ziemaa sniegs jatira, ja veel malkas apkure, jakurina. Jaa, protams, tie parsvaraa ir virieshu darbi, bet no tadiem darbiem arii sievietei neizbegt.

Esmu augusi laukos. Laukos kā laukos - privātmājas,saimniecības,viens veikals, pāris dzērāji utt. Tuvākās skolas - 10 km. Mazpilsēta - 30 km. Bērnībā bija forši - visi bērni kopā dauzījāmies, dzīvojamies pa āru, bet nu tas arī bija laiks kad nebija pieejams internets, datori un TV īsti neko nerādīja. Vēlāk pārcēlos uz vienu no Latvijas lielākajām pilsētām... bija forši, BET - nebija mana pilsēta. Pabeidzu mācības un pārcēlos uz mazāku pilsētu. Nodzīvoju nepilnus divus gadus un pārcēlos uz Rīgu. Liekas, ka esmu atradusi savu vietu - man patīk. Vismaz kamēr man nav bērnu un ģimenes. Dzīvoju centrā, viss tuvu ir darbs, skola, cilvēki. Domāju līdz gadiem 30-35 priekš manis šeit būtu ideāla dzīve. Pēc tam vēlētos pārcelties uz kādu vietiņu netālu no Rīgas. Vai uz kādu pilsētu Vidzemē.
Grūti komentēt autores situāciju, jo lauki, mazpilsētas arī mēdz būt dažādas.

+ cenšos bieži aizbraukt uz saviem laukiem ~200km no Rīgas. Tur ir sava burvība, ir jauki, patīkami, daudz atmiņu un tur ir manas mājas (Rīgā tikai dzīvoju), vasarā uzturu tur savu dārziņu, bet pēc 4 dienām man jau gribas atpakaļ. Šobrīd vēl neizjūtu vēlmi atgriezties laukos/mazpilsētā!(t)

Esmu uzaugusi laukos, man patika tā dzīve. Iespējams, arī tāpēc, ka citādāku nezināju :D Tomēr arī tagad visu laiku ir doma, ka reiz jau pārcelšos atpakaļ, negribu tiešām visu laiku tikai Rīgā nodzīvot. Ļoti pietrūkst tās sajūtas, ka no rīta pieceļoties var iziet dārzā, noraut zemeni no dobes utt. Protams, laukos ir daudz darba, bet, teiksim, man tā ir kā relaksācija, patīk bieži vien labāk tas fiziskais darbs, nekā sēdēšana pie datora.
Par izglītības kvalitāti neteiktu gan, ka jūtos saņēmusi sliktu izglītību savā lauku skolā. Tas man neradīja problēmas ne tālāk pilsētas vidusskolā, ne arī augstskolā. Tā ka tas drīzāk atkarīgs no cilvēka.
Kā mīnusu varu minēt to, ka jā, man bērnībā pietrūka citu bērnu apkārt, bet tas varbūt mani pamudināja daudz lasīt grāmatas, iemācīties sevi izklaidēt vienatnē. Katram sliktumam savs labums :)
Vēl mīnuss vismaz manās atmiņās bija tas, ka ļoti bieži puteņa dēļ nekur nevarējām tikt, bet arī tas tika risināts, prasīta palīdzība.
Ja ir mašīna un zināt, ko darīsiet laukos, tad man šķiet, ka tā dzīve varētu būt itin jauka.

Harriet

Neapgaismotās vietas - kāpēc jāstaigā pa tādām vietām? Ja brauc ar mašīnu, kāda problēma?

Nu, es savos 16, 17 gados nācu mājās un man bija nenormālas bailes iet pa tām tumšajām vietām. Nevajag jau nemaz pa naktīm apkārt blandīties, tumšs ir arī vakaros un tad daudzi savus suņus laiž laukā. Lielajās pilsētās nekad nav īsti bail bijis arī naktī staigāt.
Visur ar mašīnu tāpat nesanāk, tad dzert vispār nevar, ja kur aiziet ciemos, pat nezinu vai taxi mazpilsētā eksistē. Un mašīnu, ja nav privātmāja, mazpilsētā pamatā liek garāžā līdz kurai gabaliņš jāiet. Pagalmā atstātai tai ātri logus izdauzīs.
Tāda ir pieredze no mazpilsētas, kur dzīvoju, bet piekrītu, ka visas mazpilsētas nav vienādas.

Vislabākais 5km vai 10km no pilsētas. I bus satiksme i celi iztiriti i izklaides tuvma i svaigs gaiss :-D

Nikola, tad gan es saprotu, ka tev lauki nepatīk... Es godīgi sakot esmu pārsteigta par to logu sišanu un suņu laišanu brīvi skraidīt. (t) Vairāk kā nepatīkami, ja ar tādām lietām jāsaskarās regulāri...

Dzīvei laukos redzu tikai un vienīgi plusus, nav jau arī tā, ka visas iespējas kaut ko darīt un ar kaut ko nodarboties ir tikai lielās pilsētās. Dzīvot laukos nenozīmē bez komunikācijas ar apkārtējo pasauli un vienu skolu, kurā sešus priekšmetus māca viens skolotājs.
Es esmu dzīvojusi un augusi laukos, ieguvusi lielisku izglītību, kaut skola atradās 12km attālumā un ir nācies brist pa sniegu 3km uz un no mājām. Un bija man pulciņi, ārpusstundu nodarbības un tiri piri, tieši tāpat kā manam brālim, kas vēl šobrīd tur mācās. Tuvākā mazā bodīte atradās 3km attālumā, Pilsēta aptuveni 20km attālumā. Absolūti nekādu problēmu, ir bijuši laiki gan ar auto, gan bez.

cerams dríz jau kravásim mantas un párváksimies uz laukiem, no sava pilsétas centra dzívoklja.

+sava privátmája, bez kaiminiem aiz sienas,augshá un apakshá.
+ sava zeme, protams, jáiegulda darbs, bet tad bus ari auglji - gan savas ogas var izaudzét gan dárzenjus, utt
+ man noteikti bús siltumníca
+ vienmér var iziet lauká uzcept shashliku, grillét zivi, utt
+ svaigs gaiss, skaisti dabasskati...
+ vakars pie kamína ziemá, vai vakars lauká skatoties saulrietu vasará

- abiem jábút vadítája apliecíbai (ir),
-normals veikals 13 km, kájám neaiziesi (jápérk pártika uz nedélju, tá darám arí pilsétas centrá dzívojot)
- uz skolu - speciálais autobuss, ( lieláká probléma bús bérnudárzs vai aukle. bernu pagaidám nav, kad bús, tad domásim)
- ciemos lietot alko dríkst tikai viens no mums, vai arí 20 eiro taxim.

vairák mínusu neredzu, jo májai, logiski, ir elektríba, kanalizácija un visa santehnika, celjsh lídz májai labs...

Lauki, bet ne jau kaut kādi dziļi Latgales lauki, bet netālu no šosejas un kādas pilsētiņas-ideāli. Vai arī mazpilsēta, viens, kas ir droši- privātmāja. Nevaru ciest dzīvokļus, bet vēl vairāk es nevaru ciest to Rīgas sasmakušo gaisu, nekoptību un ziemas žļuru uz ielām. Man manā ciematiņā ir kluss, svaigs gaiss un balts pūkains sniedziņš, mežs, pāri ielai upe, kur vasarā nopeldēties. Ceru, ka nekad nenāksies dzīvot pilsētā, ceru arī, ka no dzīvokļa ārā tikšu gana drīz.

Es arii kaadreiz domaaju,ka nekad nevareesu dziivot laukos!Biju 100%pilseetniece,kaut arii esmu dziivojusi maajaa ar malkas apkuri!Tagad dziivojot prom no pilseetas ,varu teikt ,ka loti patiik tiesi taa nosleegtiiba,klusums.
Es tomeer gribeetu taa,ka buutu dziivoklis arii Sanfrancisko!Buutu iespeeja retu reizi aizbraukt un padziivot pilseetaa vairaak-izbaudiit visu ,ko dod pilseeta ,un tad braukt atpakal...
Tagad man iznaak ,ka visas dziives vietas tomeer ir prom no pilseetas-iznemot Latvijaa!