Vispār esmu diez gan smagas izvēles priekšā.
Tagad tētis ir slimnīcā, viņam bija palielināti limfmezgli plaušās (ja esmu pareizi sapratusi), ceturtdien beigs viņam vēnā laist stipras zāles, tad liks pie datora, skatīsies, vai ir viss ok. Ja nebūs, būs jātaisa operācija. Man vecāki dzīvo laukos, nodarbojas ar lopkopību. Audzē gotiņas, slauc tās. Mammai bez tēta ir ļoti smagi un fiziski nevar neko daudz paspēt, ar traktoru barību nevar aizvest. Ir ļoti paveicies, ka ir viens darbinieks, kurš ir ļoti atbildīgs, pats strādā par ugunsdzēsēju un brauc palīdzēt tad, kad ir iespējams. Pavasara beigās sāksies zemes kopšanas darbi, vasarā jau vajadzēs gatavot barību uz visu ziemu un nākošo pavasari. Ja tētim taisīs operāciju, viņš to nevarēs izdarīt. Vecākās māsas vīrs piedāvā visu pārņemt un izlikt vecākus no mājām (es to saku uzreiz tiešiem vārdiem, jo vecākiem pašiem būtu jādomā, kur pēc tam dzīvot), bet vecāki negrib viņam dod, j oviņam ir ļoti smags raksturs un ar kaimiņiem sanaidosies. Tad piedāvā man ar draugu pārcelties uz laukiem.
Ir māja, labā tehniskā stāvoklī, nepieciešami tikai līdzekļi, lai veiktu kosmētisko remontu, ūdensvadu ierīkotu, apkuri utt. Reāli sanāk, ka viss ir uz paplātes iedots, jo māja pašiem nebūtu jāpērk, zeme pie šīs mājas ir ap 16ha. Kāpēc man tas ir smags lēmums? Jo es no bērnības esmu gribējusi dzīvot Rīgā. Ok, nākotnē tāpat bija doma iegādāties īpašumu Pierīgā. Tas vēl ir sīkums. Lopkopība ir tāda nozare, kurā ir jābūt iekšā 24/7. Man ir žēl noskatīties, kā vecāki raujās bez brīvdienām. No otras puses- ir visas iespējas mainīt nozari un sākt pamazām paralēli pāriet uz ko citu un pēc gam pilnībā ar ko citu nodarboties.
Kādas ir jūsu domas par šādu situāciju, kā visdrīzāk jūs rīkotos?
7827
