Kailums un bērns

Ir normāli, ja viena dzimuma ģimenes locekļi ir redzējuši cits citu kailus, piemēram, pirtī ejot, jo pirtī iet ar drēbēm nav ne veselīgi, ne lietderīgi un uz turieni neiet plikumus skatīties, bet citas lietas darīt.

+++ Tikai piebilde ne tikai viendzimuma. Man tas liekās kaut kā stulbi, dalities pa dzimumi ejot pirtis un mana gimene mes visi gajam kopa un man tad bija vairak par 12 gadiem. Tas ir pilnigi normali redzet savus vecakus/bralus/masas kailus. Tie tomer ir gimenes locekli un tiesi tadel nav ko kautreties. Pavisam cita lieta ka tas ir kads svess cilveks.

Mammu biju redzējusi kailu arī maza būdama. Viņa nestaigāja apkārt plika, bet es vienmēr līdu viņai līdzi uz vannasistabu vai tad kad pārģērbās. Tēti tikai apakšbiksēs esmu redzējusi.
Pirtī arī esmu gājusi kopā ar sievietēm. Kad nodarbojos ar sportu, tad duša pilna ar kailām meitenēm bija ikdiena.
Es uzskatu, ka ir labi, ja meitene redz kailu savu māti un ja puika redz kailu savu tēvu. Visiem gan nevajadzētu kailiem staigāt apkārt un māsai ar brāli iet vienā vannā (pieņemami šķiet līdz 3-4 gadu vecumam, vai arī ar apakšbiksītēm) un vispār man tas nešķiet higiēniski. (t)

vanga, es nemācu tik interesējos .... , bet va taču lielā dvielī ietīties un visu piesegt , jeb tas tev arī neder ?

Inga88, ja esmu peldkostīmā, tad neperos, vienkārši kompānijas pēc pasēžu un pasildos. Zinu, ka nav forši sautēties peldkostīmā, taču citus variantus neredzu, nevēlēšanās atkailināties ir pārāk liela. Peros tikai tad, ja esmu ar draugu divatā.

Nedomāju, ka kādam būtu speciāli bez iemesla jāstaigā plikam un tas jārāda bērniem. Es laikam esmu par privāto robežu ievērošanu, taču ne pārspīlēti: cilvēkam nav jākaunas par savu ķermeni, kailumu, tomēr neuzskatu, ka tas jāmāca, plikiem staigājot pa māju bērnu priekšā.
Ir normāli, ja viena dzimuma ģimenes locekļi ir redzējuši cits citu kailus, piemēram, pirtī ejot, jo pirtī iet ar drēbēm nav ne veselīgi, ne lietderīgi un uz turieni neiet plikumus skatīties, bet citas lietas darīt.
Pēc šāda parauga arī dzīvojām. Manu brāli gan pavisam maziņu ņēma līdzi uz sieviešu pirti, jo nebija neviena vīrieša, kas parūpētos, lai viņš nomazgātos, bet tad viņš bija pavisam mazs un diez vai kaut ko no tā atceras.

PaulaMonro, nu tai sievietei ir ku-ku un tas ir pavisam savādāk ....

Tam var buut briesmigas sekas:

http://m.tvnet.lv/article/587203

Pirtī peldkostīmā nebūt nav ne labi, ne forši, ne veselīgi. Peries arī peldkostīmā?

Pirtī esmu gājusi kaila tikai ar savu puisi. Tiklīdz tā ir publiska pirts vai arī kopējs ģimenes gājiens uz pirti - esmu peldokstīmā. Nejūtos ērti sēdēt kaila citu kailu sieviešu vidū.

Es arī eju pirtī kaila kopā ar savu mammu. Un ne tikai ar mammu.
Viens taču pirtī nesēdēsi. :)

Tas, ka te dažas pieaugušas sievietes iet kailas pirtī kopā ar saviem vecākiem gan man šķiet galīgi slimi.

Par kopīgām pirtīm neiet runa, bet nekas nenormāls nav, ja pirtī peras kailas sievietes, mamma, meitas, māsīcas, krustmāte un otrā tūrē iet vīrieši. Kas tur slims?

Wee ir tak poati aizmnirsa ka ir teiksui ka spoa, baseinus un sporta zales neakd nav apmeklejusi.

:DDDDDDDDDDDDDDD

es teicu , ka nekad neapmeklēju koplietošanas dušas, respektīvi eju uz baseinu , bet neeju tajā dušā , sporta zāles tiešām neapmeklēju , no domas slikti sametas visi netīri sasvīdušu - fuj ....
bet nu tev jau kā parasti viss par mani labāk zināms , tev ar Ģirtu ir daudz kopīga ! :D

Atceros,ka es arī esmu vannojusies kopā ar brāli,bet ar mammu nekad.
Arī kailu mammu neesmu redzējusi,ja nu ienākot istabā,kad viņa ir pārģēbusies,bet tad arī esmu novērsusies vai vienkārši turpināju meklēt to pēc kā biju ienākusi.
Man kailums netraucē un neesmu kautrīga (it kā). Es svešu cilvēku klātbūtnē varu mierīgi pārģērbties,iet mazgāties,bet mammas klātbūtnē nekad,es nezinu,man ļoti nepatīk doma,ka mamma varētu mani kailu ieraudzīt.
Dažreiz gan tas kailums tiek pārforsēts,piemēram,kaut kādās kopīgās ģērbtuvēs es cenšos ātri pārģēbties un ar savu kailumu baigi neplātīties,bet ir tādas dāmas,kas kailas sāk zvanīties apkārt, dīdās ar savu kailumu man pie sejas (ja skapīši ir blakus), stundām žāvē matus pie lielā kopīgā spoguļa u.c. lietas. It kā jau nekas tāds,bet nu uzvelc vismaz apakšveļu, man tomēr nav patīkami,kad visu laiku rēgojas kādas plikumi.

Pašai bērnu nav, līdz ar to pieredzes ar saviem nav, bet - kad es augu, atceros, ka mēs ar māsu gājām vienā vannā mazu bērnu vecumā. Vecākus gan neatceros plikus redzējusi. Tētis tik staigāja pa mājām "semejkās", bet tas arī ir plikākais. Tagad, kad jau visi esam lieli, pirtī vecāki iet plikiņi, tad nu esmu redzējusi, es gan ar dvieli, bet, kad skrienam lekt dīķī pēc pirts, tad laikam visi diezgan pliki. Jāatzīst, ka tas mani mulsina, bet nu tas nenotiek katru dienu, tāpēc viss normāli.
Pati jūtos kautrīga par savu ķermeni, bet man par labu nāca 4 gadi kojās, kur bija kopīgās dušas, un nebija variantu - bija jābūt plikai citu cilvēku klātbūtnē, tad nu pie sava kailuma nācās pierast.
Domāju, ka arī savu bērnu klātbūtnē plika nestaigāšu, un vannā ar bērnu kopā.. nu, kad būs bērni, tad redzēs, nav izslēgts - ja tā būs ērtāk un mierīgāk, nebūs jau variantu :D

jā, bērns ir redzējis, ir iets vannā kopā

katrs dara kā grib, bet galvenais- neaudzināt bērnam nepareizus uzskatus, ka ķermenis ir slikts, slēpjams, neķītrs utt. veselīga attieksme, lai vēlāk bērnam nav jāmokās ar kompleksiem un jādomā, kurā stūrī nolīst, lai pirms sporta nodarbības pārģērbtos vai pirms baseina uzģērbtu peldkostīmu.

Mani vecāki nav bijuši īpaši brīvdomīgi, arī tā īsti neatceros redzējusi viņus kailus. Bet arī tad, ja viņi dreifētu pa māju pliki šad tad..nezinu, laikam es pierastu un man tas nekādas baigās emocijas neizraisītu. Ar brāli kopā gājām vannā līdz kaut kādam vecumam, kuru vēl miglaini atceros (man varēja būt 3-5 gadi, viņam attiecīgi par 3 gadiem mazāk).
Kaut gan kaut kāda kauna sajūta jau laikam bija ieaudzināta, jo padsmit gados pirmajās seksuālajās attiecībās es ļoti kautrējos no sava ķermeņa un plika vispār nerādījos puisim. Bet tas ātri pārgāja pats no sevis, pēc konkrētajām attiecībām. Tagad es vispār neuztveru kailumu kā kaut ko slēpjamu. Mans ķermenis ir manas dvēseles mājas, man patīk par to rūpēties un man nekad, cerams, nebūs no tā kauns. Es kojās mierīgi varēju kaila mazgāties kopējās dušās, tāpat kā to varu tagad sporta zālēs, esmu gājusi pirtī kaila, esmu redzējusi draudzenes/paziņas kailas, viņas - mani, pa mājām bieži staigāju kaila, esmu arī dārzā un uz balkona stāvējusi kaila. :D

Senos laikos (100-150 gadus atpakaļ) sestdienās visi gāja pirtīs.

Oftoppic, bet fantastiskas vēstures zināšanas. :D

Mani reiz nošokēja draudzenes māsa. Ienācu pie viņiem dzīvoklī, viņai tad bija 25+ gadi. Dzīvoklī bija arī viņas mamma, tētis un māsa , es ciemiņš ierados. Viņa stāvēja kaila koridorā pie spoguļa un nemaz nejutās neērti par manu ienākšanu un vecāku atrašanos dzīvoklī. Nu es saprotu, ka vecāki ir vecāki, bet nu viņa jau vairs nebija bērns.

Hmm,mees ar gjimeni diezgan ilgi gaajam kopaa visi kaili pirti, liidz man palika kaadi 9/10 gadi, es iipashi nemulsu, nepieversu kailumam uzmaniibu, tas viss likas dabiski un pashsaprotami Tagad beernam 3 gadi un arii iipashi nesleepjos, protams, censhos paargeerbties citaa istabaa, bet nereti beerns ielien vannas istabaa,kad es tur esmu, nespiedzu un uztveru diezgan dabiski, vinsh mani arii. Vannaa vairs neejam kopaa, kaadreiz gaajaam, kad bija mazaaks. Ja buutu bralis, maasa liktu droshi vien liidz 5/6 gadu vecumam kopaa. Es nezinu, man tas vispaar neliekas nekas iipashi vai sleeepjams, bet ne arii kas taads ar ko jaauzbaazjas. Neons praatiigi uzrakstiija.
Pirtiis vai spa arii mazgaajos kaila un neskatos iipashi uz citaam sievieteem, neinteresee arii, vai kaada uz mani baigi skataas.

Es personīgi neesmu redzējusi savus vecākus kailus un nejūtu, ka būtu kaut ko palaidusi garām :D Domāju, ka es ar saviem bērniem arī plika nestaigāšu un kopā vannā neiešu.
Bez pārmetumiem tiem, kas tā dara.