Man arī ir 30, bet neesmu vēl atradusi savu otro pusi. Ir bijusi dažādas attiecības, biju īsu brīdi precējusies, bet tas bija drīzāk tikai tāpēc, ka tajā brīdī tas bija ērts risinājums. Pēdējā laikā esmu sākusi domāt par bērniem. Apzinos, ka ja drīz nesākšu darboties, varbūt palikšu viena uz visu mūžu.
Pašlaik man ir jau gandrīz gadu attiecības ar vīrieti, kuru nemīlu, un katru dienu arvien skaidrāk redzu, ka negribu pavadīt savu dzīvi kopā ar viņu. Tam ir arī materiāli iemesli: man ir labs darbs un dzīvoklis Rīgā, bet viņš ir bezdarbnieks, nemeklē darbu, jo pagaidām saņem pabalstu, dzīvo pie mammas laukos. Man ir grūti respektēt vīrieti, kurš tikai skatās tv un dzer alu, jo pati esmu karjeras cilvēks. Bet nesteidzos beigt attiecības, jo redzu, ka viņam tomēr ir potenciāls, ja tikai viņš saņemtos, un tiešām baidos palikt viena...
Man tomēr liekas ka nežvadzētu vēl krist izmisumā, kaut arī liekās, ka visi ir jau precējusies, un tie kuri nav, tos neviens arī negrib. Jo pēc 30 daudzi sāk šķirties. Un varbūt dabūšu tādu, kam jau ir bijusi laulība, un kurš jau ir trenējies būt kopā un iemācījusies no savām kļūdām.
129
