Zināms viens sencīša paziņa, kurš nopirka Volvo no Vācijas. Nākamajā dienā sasita. Saremontēja, izgāja apskati un pēc pāris dienām lūstošs koka zars atkal sašķaidīja auto. Atkal saremontēja. Tad ik pa laikam kaut kas plīsa un mužiks tikai skrūvēja. Mužiks māņticīgs un pasauca mācītāju. Mācītājs pastaigāja, pakūpināja vīraku, aplaistīja ar svēto ūdeni un viss, neplīst mašīna. Brauc vēl šobaltdien. Tikai pēc kāda laika mužiks satika tos cilvēkus, no kuriem nopirka mašīnu. Tad vārds pa vārdam un uzzināja, ka auto lidojis pa autobāni, cietis avārijā un saimnieks nosities pie stūres. Atraitne mašīnu nevis norakstījusi, bet atremontējusi un pārdevusi. Tici vai netici, bet jocīgi tas bija.